Leģenda vēsta, ka vēsturiskais skrējiensoļojums Rīga–Valmiera dzima 1989. gada 27. augustā, trīs dienas pēc vērienīgā Baltijas ceļa divu draugu derību rezultātā, un pēc pieciem gadiem apklusa līdz ar Trīszvaigžņu spēļu sarīkošanu. Pēc 21 gada klusuma 2014. gada agrā pavasarī tika atjaunots 107 kilometru skrējiens no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sīmaņa baznīcai Valmierā. Finišs tiek ieskaitīts pēc durvju kliņķa skaršanas 19 stundu kontrollaikā.
Labdarības formātā skrējiensoļojums atzīmē desmitgadi un šogad pulcē 215 dalībniekus no 10 valstīm. Nekad iepriekš dalībnieku skaits nav pārsniedzis divus simtus. Dažas dienas pirms pasākuma piecgadīgā valmierieša Regnāra rehabilitācijai ziedojumos savākti pieci tūkstoši eiro, kas iepriekš varēja būt pat visā projektā savāktā summa. Finišā skrējēji tiks pie tradicionālās strūdeles un kefīra pudeles. Ātrākos sagaidīs šī gada sargeņģelis Regnārs.
Līdz kliņķim skries arī Latvijas Radio programmu vadītājs Toms Grēviņš, iesaistoties vēl vienā labdarības projektā, vācot līdzekļus pretvēža zālēm Sindijai no Vērgales Dienvidkurzemes novadā.
Pirmo reizi debitantu skaits pārsniegs simboliskos 107 dalībniekus. Pirmo reizi trasē kādā no kontrolpunktiem dalībnieki tiks pie saldējuma. 11 gadu laikā, kopš atjaunots skrējiens, pirmo reizi startu pusnaktī uz sestdienu dos Rīgas mērs. Pirmo reizi pasākumu komentēs olimpietis Jēkabs Nākums.
72 gadu vecumā 13. reizi Valmieru mēģinās sasniegt kādreizējais trases rekordists Viktors Suborins, kuram jau 40 gadus pieder Latvijas rekords diennakts skrējienā (258, 845 km). Desmit finišus pēc kārtas mēģinās paturpināt visai jauneklīgie Mārtiņš Sirmais un Dmitrijs Ničipors, kurš savulaik atsevišķā reizē spējis iekļūt pat labāko trijniekā. Par diviem finišiem mazāk ir Intai Zīriusei, cenšoties līdz Sīmaņa kliņķim tikt devīto reizi. Tikpat reizes līdz mājām būs aizskrējis valmierietis Ritvars Kalniņš, kuram pirms pāris nedēļām Jēkabpilī izdevās nosargāt uzvaru pagalma ultrasacensībās "Lūša pēdas", pieveicot 221 kilometru 33 stundās "Backyard Ultra" formātā.
Trīs uzvaras pēc kārtas un Rīga–Valmiera 107 km trases rekords (7:41:38) pieder jelgavniekam Tomam Komasam, kuram ir viedoklis, ka iepriekšējā gada čempionam ir pienākums startēt nākamajā gadā un mēģināt aizstāvēt savu titulu. Tiesa, distancē dosies gandrīz visi labākie, kuri skrēja rekordiem bagātajā pagājušajā gadā. Pērn ventspilnieks Oļegs Gurejevs (7:52:19) noskrēja visu laiku otro labāko rezultātu, pārspējot iepriekšējo trases rekordu, taču nācās palikt jaunā rekorda ēnā. Pērn bronzu izcīnījušais Jevgēņijs Stepanovs (8:32:18) samērā ilgi bija līderis, bet palika trešais un pieteicās šī gada sacīkstēm, taču uz starta visdrīzāk neizies kaula stresa lūzuma dēļ un varēs sekot tiešraides rezultātiem no malas.
Par medaļām šogad cīnīsies arī Elvijs Menniks, kuram šogad divas uzvaras 24 un 12 stundu sacensībās Somijā februārī un Rīgā aprīlī. Pirms nedēļas Pierīgā dzīvojošais gargabalnieks bija oficiālais tempa turētājs Kauņas maratonā (3h15 min), šādu pašu tempu nodrošinot šomēnes gaidāmajā Rīgas maratonā, bet nedēļu vēlāk ar augstākajiem mērķiem startējot arī Rojas diennakts skrējienā.
Pērn pieciniekā bija startu izcēlušais Artis Šauriņš, kurš, protams, pieteicās arī šogad, taču pēc 12 stundu skrējiena ap Māras dīķi pārkvalificējās brīvprātīgo palīgu rindās un sacensību gaitā darbosies kā evakuators tiem, kuri savus spēkus būs pārvērtējuši. Kā īpašais viesis no Lielbritānijas pieminams Spartatlona finišētājs Uģis Dātavs, kuram pērn izdevās iekļauties deviņās stundās (8:59:11). Pirms gada TOP10 noslēdza Aijens Trušins, kuram gadu mijā Taivānā pasaules čempionā (PČ) 24 stundu skrējienā izdevās labākais starts Latvijas komandā.
Kā tumšie zirdziņi minami uzlecošās zvaigznes Kristaps Čehovičs un Klāvs Stankevics, kuri spēcīgi iesākuši sacensību sezonu pirmajos "Stirnubuka" posmos.
Dāmu konkurencē uz starta līnijas tiksies divas trases rekordistes – pērnā gada uzvarētāja un visu laiku labākā rezultāta uzrādītāja Vita Devjatņikova (9:09:45), kurai piecos startos ir trīs uzvaras. Savukārt divkārtējai Spartatlona uzvarētājai un Latvijas rekordistei 100 kilometros (7:53:16) un 24 stundu skrējienā Diānai Džavizai būs atgriešanās pēc četriem gadiem. Vīnē dzīvojošai salacgrīvietei kontā ir divos startos izcīnītas divas uzvaras pēc kārtas, abas reizes labojot iepriekšējo sieviešu rekordu. Visticamāk, valsts svētkos varētu pārspēt savu 2020. gada rezultātu (9:21:49).
Jānorāda, ka iepriekšējo 10 gadu nogrieznī skrējiena rīkotāju un dalībnieku kopdarbs novērtēts ar zelta kvalitātes zīmi (Gold label), ko piešķir starptautiskā ultraskrējēju asociācija (IAU). Kvalitātes zīmi piešķir par augstvērtīgiem rezultātiem, un Rīga–Valmiera par tiem gādās ātrāko dāmu sīvā cīņa par medaļām. Starta protokolā ir pērnā gada bronzas īpašniece Kristīne Troņenkova no Mārupes, kā arī ceturtā ātrākā dāma Gita Muceniece no Rundāles, kuras kontā ir svaiga uzvara jau pieminētajā Jēkabpils pagalma ultramaratonā ar veiktiem 140 kilometriem 21 stundā. Tuvu 200 kilometriem zemgaliete decembrī bija PČ diennakts skriešanā. Medaļu pretendentu pulkam pieskaitāmas arī PČ startējušās 24 stundu skrējējas Zane Kaspere un Alise Šaburova.
Piebilstams, ka Rīgā ieradīsies Vācijas izlases pārstāve Simona Durija (Simone Durry), kurai decembrī Taivānā izdevās veikt vairāk nekā Latvijas vīriem (220,389), un tas nebija viņas labākais 2023. gada 24 stundu rezultāts.
Kopumā ārzemju viesi gaidāmi no teju 10 valstīm, tostarp visai tālās Bulgārijas. Tuvāku ceļu no Ādažu militārās bāzes mēros 11 spāņu NATO kontingenta karavīri. Vēl būs lietuvieši un vietējie ārzemnieki no ASV, Beļģijas, Nīderlandes un Ukrainas. Arī viņiem būs iespēja pirms starta piektdienas vakarā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa un dziedāt Latvijas himnu, kuras kvalitāti nemainīgi nodrošinās netālā Opernama profesionālie mūziķi.
Valsts policijas ekipāžas 4. maija pirmajā stundā pavadīs līderus cauri Rīgai. Tālāk distance vedīs gar šosejas malu. Sadarbībā ar "Latvijas Valsts ceļiem" (LVC) un "Latvijas Autoceļu uzturētāju" (LAU) dažus kilometrus pirms Valmieras pagriezienā uz Limbažiem būs uzstādītas ceļazīmes ātruma ierobežošanai no 90 uz 50 kilometriem stundā drošākai starpfiniša fiksēšanai, lai nodrošinātu rezultātus Latvijas čempionātam (LČ) 100 kilometros šosejā.
Labāko rezultātu uzrādītāji kvalificēsies gada izskaņā gaidāmajam PČ 100 kilometros, kas risināsies Indijā.
Rīga–Valmiera nebūs vienīgais tautas sporta pasākums šajā valsts svētku dienā. Viens no iespaidīgākajiem būs Ginesa rekordista Velomena rīkotais 580 kilometru velobrauciens pāri Latvijai no Zilupes līdz Bernātiem.
