Kārlis Eiduks triumfēja savdabīgā pagalma ultraskrējiena ("Backyard Ultra") formātā Stavangerā Norvēģijā. Neiztrūka virkne startu rudens maratonos. Ar kārtējo finišu vēsturiskajā 246 kilometru Spartatlonā atzīmējās Pēteris Cābulis, savukārt pašu mājās noskaidroti uzvarētāji tradicionālajā Siguldas kalnu maratonā (SKM).
Sacensība uz zaļās salas
Zīmola "EcoTrail" taku skrējieni ir populāri vairākās Eiropas galvaspilsētās, kā arī Malaizijā, piedāvājot dalībniekiem aptuveni 80 kilometru distanci pa piepilsētu takām. Senākais un zināmākais ir skrējiens Parīzes apkaimēs, kas nākamgad atzīmēs 17. gadskārtu. 2018. gada pavasarī Andris Ronimoiss, finišējot Eifeļa tornī, ieņēma 4. vietu. Gadu iepriekš Sigita Vāce tādu pašu pozīciju izcīnīja Stokholmas takās, kad ar prāmi uz Zviedriju vasaras tūrē devās Stirnubuka skrējēju komanda.
Šoruden uz Īrijas galvaspilsētu devās taku skriešanas treneri un raidieraksta "Supervaroņu sarunas" autori Andris Ronimoiss un Anete Švilpe, abiem finišējot vienam aiz otra pirmajās divās vietās absolūtajā vērtējumā, kā arī labojot trases rekordus abiem dzimumiem. Pirms mēneša Andris Ronimoss izstājās skrējienā apkārt Monblānam (UTMB), un mērķa piepildīšanai vajadzēs trešo mēģinājumu, taču tas netraucēja noskriet divreiz īsāku distanci ar četrreiz zemākiem kāpumiem – 80 kilometrus ar 2700 augstummetru summu "Wicklow Eco Trail" veicot nepilnās septiņās stundās (6:47:25).
"Sanāca labs skrējiens. Izdevās jau sākumā izvirzīties vadībā un tā arī noturēties visas trases garumā. Bija forši pamēģināt kaut ko jaunu, iepazīt taku skriešanas kultūru vietā, kur nav būts. Lai arī laikapstākļi var būt diezgan draņķīgi, rekomendēju, it sevišķi tiem, kas taku skriešanā sper pirmos soļus.
Trases nav vieglas, bet noteikti vieglāk pieveicamas nekā lielajos kalnos," pēc skrējiena gandarīts bija Ronimoiss. Trases rekords tika labots par pāris minūtēm, taču pusstundas braucienā uz dienvidiem no Dublinas iespaidīgāks sniegums padevās ātrākajai dāmai Anetei Švilpei (7:16:16), iepriekšējo labāko sniegumu pārspējot par vairāk nekā pusstundu.
"Braucot uz šīm sacensībām, biju izvirzījusi sev kā mērķi – cīnīties par uzvaru un jaunu trases rekordu, taču pārspēju savas ekspektācijas (gaidas – red.), finišējot kā otrā uzreiz aiz Andra. Tas palīdzēja sacensību otrajā daļā neatslābt. Reti kad "ultrās" izdodas tik labas dienas, kad var ievilkt ķeksīti pie visiem saviem mērķiem, tādēļ jo īpaši novērtēju paveikto.
Nebiju gaidījusi, ka būs tik skaista un daudzveidīga trase, un man tagad ir pavisam cits priekšstats par Īrijas dabu un cilvēku viesmīlību," sacensības uz zaļās salas raksturo Švilpe.
12 stundas pa Norvēģijas takām
Aizvadītā nedēļas nogale bija piesātināta ar sporta notikumiem, un šis nebija vienīgais panākums. Pērnā gada Siguldas kalnu maratona (SKM) uzvarētājs Eiduks Stavangerā izmēģināja spēkus 50 jūdžu skrējienā pagalma ultras ("Backyard Ultra") formātā, kad 12 stundas skrien pa 6,7 kilometriem un ņem vērā distances laiku. Latvijas studentam Norvēģijas takās 80 kilometri prasīja nepilnu sešu stundu tīro laiku (5:48:53), kas nesa ne tikai uzvaru, bet arī jaunu trases rekordu, krietni labojot iepriekšējo (06:01:58).
"Koncepts "pagalma ultra uz ātrumu" ieintriģēja. Pārtraukumi radīja iespēju vieglāk tikt galā ar uzturu, taču izjauca skriešanas ritmu, katra apļa sākumā liekot apdomāt, vai esmu gatavs turpināt iesākto.
Salīdzinoši ātri nostabilizējos līderpozīcijā un izlēmu, ka padarīšu sacīksti interesantāku ar tiekšanos pēc sacensību rekorda: vēlējos kļūt par pirmo, kas distanci veic ātrāk nekā sešās stundās. Tas izdevās, bet pārsvarā nācās skriet vienatnē," sacensības komentē uzvarētājs.
Papildu cīņa bija par noslēdzošās stundas ātrāko rezultātu, kurā Eiduks triumfēja ar divu sekunžu pārsvaru (0:28:43) un pārspēja konkurentu, kas kopvērtējumā ar deviņu stundu kopējo laiku ieņēma 25. vietu un bija taupījies pēdējās stundas izaicinājumam. Tomēr finiša taisnē, skrienot augstā tempā (ap 3:20 min/km), pārāks bija Eiduks, kuram pirms četrām nedēļām turpat Stavangeras maratonā izdevās izcīnīt arī ceturto vietu ar jaunu personisko rekordu (2:44:29):
"Par ātrāko pēdējo apli pienācās atsevišķa balva, kur izvērtās lieliska cīņa ar vienu no norvēģiem, kas pirmos 11 apļus bija "taupījies". Izdevās noturēties viņam līdzi un finiša spurtā izraut uzvaru arī šajā ieskaitē."
Grieķijas Spartatlons
11. gadu pēc kārtas kāds no Latvijas pārstāvjiem startēja vēsturiskajā 246 kilometru Grieķijas Spartatlonā. Šoreiz pie ceturtā finiša tika Pēteris Cābulis (31:12:00), bet ceturto uzvaru pēc kārtas izcīnīja vietējais Zisimopoulos Fotis (20:18:43), kuram šoreiz neizdevās labot sev piederošo trases rekordu.
Skrējieni Vācijā
Piebilstams, ka 107 kilometru skrējiena Rīga–Valmiera četrkārtējais uzvarētājs un trases rekordists Toms Komass šonedēļ Vācijas apvienošanas dienā 3. oktobrī Rodenbahā centīsies pārspēt Latvijas rekordu 50 kilometru šosejas skrējienā. Pērn martā pirmo reizi ātrāk par trim stundām šo distanci pieveica jelgavnieka vienaudzis Artūrs Bareiķis (2:59:01), startējot ASV čempionātā.
Tieši pirms gada 1. oktobrī Vācijā Toms Komass laboja Latvijas rekordu sešu stundu skrējienā. Tagad kārta 50 kilometru distancei, to skrienot 10 apļos netālu no Frankfurtes samērā ātrā vidējā tempā (3:34 min/km) un katru piecu kilometru apli pieveicot ātrāk par 18 minūtēm (17:54).
Lai ko tādu realizētu, jāskrien ātrāk nekā nupat aizvadītajā Berlīnes maratonā – tur 42,195 kilometru distanci pieveica spēcīgākie Latvijas pārstāvji, no kuriem labāko rezultātu uzrādīja Alfrēds Apinis (2:27:40). Tādējādi Rīgas maratona rīkotāju komandas pārstāvis kļuva par vienu no deviņiem latviešiem, kas noskrējuši sešus pasaulē prestižākos maratonus "Major Six". Vācijas galvaspilsētā līdz personīgajam rekordam nedaudz pietrūka Raitim Jirgensonam (2:37:21), trešais ātrākais Latvijas rezultāts tika Agatai Strausai (2:41:45), daudz neatpalika Anna Klučņika (2:50:39). Ātrāk par trim stundām finišēja vēl vismaz seši Latvijas pārstāvji, tostarp vecumgrupā virs 50 gadiem startējušais Aigars Matisons (2:54:43) un Latvijas pusmaratonos precīzākais tempa turētājs Mārtiņš Auziņš (2:58:39).
Tomēr šie nebija vienīgie atzīstamie maratonistu rezultāti. Debijas reizē ļoti labu rezultātu Varšavā uzrādīja Mārtiņš Babkins (2:37:51)Tikmēr Lielbritānijā notiekošajā Lohnesas maratonā Denis Prikulis (2:38:32) klasisko distanci veica pa taisni no viena punkta līdz otram.
Siguldas kalnu maratons
Pašu mājās tika aizvadīts tradicionālais Siguldas kalnu maratons (SKM), kurā 70 kilometru distancē ar 2700 augstummetriem uzvaras laurus plūca Klāvs Stankevics (7:14:40) un Ivita Šale (8:30:17), abiem kvalificējoties Latvijas izlases sastāvam nākamā gada pasaules čempionātam (PČ) taku skriešanā, kas plānots Pireneju kalnos Spānijā tieši pēc gada. Divreiz īsākajā pusmaratona distancē triumfēja Edgars Daugulis (3:07:02) un Marija Kraule (4:01:01). Aptuveni 10 kilometru garajā aplī ātrākie bija Ivars Celiņš (1:02:53) un Liene Zilvere (1:24:28). Starta kalnu visātrāk forsēja Dainis Limanāns (0:02:26) un Elīna Lūse (0:03:01).
"Taisnais" un Stirbnubuks
Šonedēļ risināsies nākamais ultra skrējiens "Taisnais", kurā pamatdistance ir dubultmaratons jeb 84,4 kilometri pa veco dzelzceļa līniju no Sauriešiem līdz Ērgļiem. Maratona distances starts tiks dots Suntažos, bet pusmaratonisti savu skrējienu sāks Taurupē. Kopējais dalībnieku skaits, ieskaitot nūjotājus, sacenību nedēļā sasniedz pusotru simtu.
Nākamnedēļ taku skrējēji noslēgs Stirnubuka sezonu Smeceres silā Madonas pievārtē. Vēl nedēļu vēlāk, oktobra otrajā pusē, Jēkabpilī pulcēsies "Backyard Ultra" pašmāju labākie speciālisti, lai neklātienes cīņā pārstāvētu Latviju virtuālajā pasaules čempionātā. 15 skrējēju rezultāti tiks summēti, lai noskaidrotu spēcīgākās valstis šajā sacensību formātā.
