Pēc finiša Arvis neslēpa, ka viņa piemērs un spēka avots bija atbalstītāji – gan viņa vadītais deju kopas "Bandava" kolektīvs, gan viņa skolēni, gan ikviens, kurš nenoguris gaidīja Arvi pabraucam garām jebkādos laikapstākļos.
Kaļķu ielas kvartālā teju vai soli nevarēja paspert, cik daudz atbalstītāju bija atnākuši, lai sveiktu Arvi – ultrariteņbraucēju. Viņam ir izdevies atkal būt par pasaulē vienīgo, kurš septiņās dienās ir nobraucis visvairāk kilometru – 3816,94. Pirmo reizi rekordu Arvis sasniedza pirms diviem gadiem, to gan par 60 kilometriem pēc tam pārspēja citi braucēji.
Nu Arvja uzliktā latiņa citiem censoņiem ir par teju 200 kilometriem vairāk. Tomēr šoreiz viņa brauciena mērķis bija labdarība – akcijā "Esi piemērs!" savākt pēc iespējas vairāk līdzekļu onkoloģijas slimniekiem. Uz finiša brīdi tie jau bija vairāk nekā 10 300 eiro.
"Mēs izdarījām to, ko mēs vēlējāmies, mēs gribējām pievērst uzmanību šai problēmai, mēs savācām pietiekami daudz līdzekļu. Mēs mainījām daļēji šo domāšanas veidu, cilvēki nāca ārā, atbalstīja un nekautrējās. Mēs esam viens otram piemērs," sacīja Arvis Sprude.
Atbalstītāja Liene Jonele savukārt stāstīja, ka "mēs katru dienu progresējām, no sākuma mēs gājām tikai māt pidžamās, ar lietussargiem izlijuši, slapji, karsts, auksts, un tad jau mums nāca palīgā šīs zīmītes, mums nāca palīgā kaimiņi".
Finiša mirkli un Arvi uz ceļa redzēja daudzi, bet smagākos un lūzuma brīžus tikai viņa komanda un paši tuvākie cilvēki.
Un jau otrajā brauciena dienā bija skaidrs, ka laikapstākļi ir ieviesuši savu kārtību visos plānos – bieži lija, lietus mijās ar negaisu un spēcīgām vēja brāzmām. Komanda rūpējās par visu – pavadošo mašīnu, velosipēdiem, veselības stāvokli un arī par ēdienu.
"Izmantojām iepriekšējās sacensības kā ļoti labu treniņu, lai pārbaudītu, kuri produkti strādā, kādas devas strādā. Pieturējos pie pasaules vadlīnijām, bet šajā jautājumā ir neliela problēma. Šādus varoņdarbus nedara kurš katrs, un informācija ir ļoti limitētā daudzumā," atklāja topošais sporta ārsts Aksels Bresme.
Arvja Sprudes treneris Toms Flaksis stāstīja, ka "tas mentālais ir jau daudz smagāks darbs nekā fiziskais. Tāpēc tas ir noteikti ļoti liels gandarījums. Kad tās abas divas lietas saliekas kopā, ir iespējams dabūt rezultātu".
Miegam Arvis diennaktī veltīja vien pāris stundu.
Viņš neslēpa, ka grūtākā bija pamošanās un saņemšanās jaunās dienas braucienam, īpaši, ja atkal līst.
Nedēļu par viņa mājām bija kļuvis vagoniņš, kas bija novietots nedaudz ārpus Kuldīgas šosejas malā.
Arvja Sprudes dzīvesbiedre Anda Zvingule-Sprude, jautāta, vai kāda asara arī nobira, atbildēja: "Nu izliksimies, ka nē. Nu jā, brīžiem saskrien asariņa gan no satraukuma, brīžiem no tā prieka, no tā, kas šosejas malās cilvēkos notiek".
Arvja sniegums vēl oficiāli jāapstiprina Ginesa rekordu komisijai, kurai tiks iesniegti dažādi braucienu apliecinoši dati.
