Aktrisei Raimondai Vazdikai joga «sakārto» gan ķermeni, gan prātu

Karstā joga sniedz pirts efektu

Aktrisei bija periods, kad viņa regulāri apmeklēja karstās jogas nodarbības. “Es ar to aizrāvos, jo esmu pirts fane un tur apvienojas divi vienā. Pārbraucot dzīvot uz citu vietu, tas pārtrūka. Tagad man ir vienkāršā joga ar sevi,” skaidro Raimonda, kura, būdama samērā salīga, īpaši iecienījusi siltumu. Karstā joga no jogas dabiskā vidē atšķiras ar to, ka telpā tiek uzturēts līdz pat 40 grādu karstums un liels gaisa mitrums. Siltumā ķermenis vēl vairāk atslābinās, kļūst lokanāks un to pārņem miera sajūtu. Efekts līdzīgs kā pēc kārtīga pirts rituāla – ķermeni pārņem viegluma sajūta.

“Tā ir mierīga stiepšanās, elpošana un sevis attīrīšana, jo karstajā jogā ķermenis daudz svīst. Tas ir tāds sevis kārtošanas process,” teic aktrise. Starp citu, kustības, kuras viņa iekļauj savā ikdienā, neprasa lielu fizisko piepūli un neizsmeļ spēkus. Gluži otrādi – harmonizē, nomierina. “Es nekad neesmu īpaši aizrāvusies ar spēka vingrinājumiem. Esmu gājusi uz vingrošanas zāli, kur kaut kas jācilā, bet tas nav īsti mans,” viņa atklāj.

Ik rītu Raimonda sāk ar pusstundu ilgu vingrošanu. “Tā nav tikai joga, tas man ir tāds vingrojumu komplekss, ko es katru dienu veicu kopā ar elpošanas vingrinājumiem,” par nodarbi, kas nomierina sirdsdarbību, pastāsta Raimonda.

Peldes, riteņbraukšana, slēpošana

Aktrise augusi pie jūras un šobrīd viņas dzīve atkal rit tās tuvumā – Jūrmalā. Peldes baseinā un siltajā sezonā jūrā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa: “Pēc iespējas agrāk maijā sāku un tad, cik rudens atļauj... Es neesmu no tiem, kas spēj ielīst āliņģī, vēl neredzu sevī spēku kļūt par ziemas peldētāju.” Raimonda padalās, kādu veselīgu ieradumu, kas saistīts ar rūdīšanos, vēl tikai vēlētos ieviest savā ikdienā: “Es gribētu rudens un ziemas periodā, kad nevar peldēties, katru rītu sākt ar aukstu dušu. Tas mans nākamais uzdevums.” Arī ūdens aerobika spējusi viņu aizraut.

Raimonda piekrīt, ka dabas tuvums iedvesmo uz kustību un motivē arī kaut vai tas, ka tuvākais veikals ir diezgan labu gabaliņu no mājas. “Pēdējo divu gadu laikā, kad piespiedu kārtā bija jāpavada daudz laika mājās, staigāšana stundas garumā bija īpašs uzdevums. Vienkārši iet staigāt gar jūru kā uz darbu,” viņa teic. Tāpat aktrise nav jāpierunā uz izbraucienu ar divriteni: “Velosipēds man ir ļoti mīļš, es ar to braukāju, jau dzīvojot Rīgā. Arī tagad tā man ir mīļa nodarbe.” Viņasprāt, skrejceliņi iekštelpās ir domāti pilsētniekiem, kuriem nav, kur iziet paskriet. Ja ir iespēja, viņa vienmēr to izvēlas darīt brīvā dabā, baudot tās iedvesmojošās ainavas.

Cerībā uz garām un sniegotām ziemām, aktrise nupat iegādājusies distanču slēpošanas inventāru. Šajā ziemā gan pagaidām izdevies tikai vienu reizi ar tām izbraukt: “Tā sakrita, ka lielie sniegi bija decembrī, bet tagad pie jūras ir drusku ledains un nav iebrauktu sliežu, pa kurām slēpot. Es ceru, ka vēl uzspēšu. Kas to zina, varbūt martā vēl uznāks sniegputenis un varēs atkal braukt.”

Uz jautājumu, kāpēc viņai ir svarīgi savā ikdienā iekļaut fiziskas aktivitātes, aktrise skaidro: “Tas man vienkārši liek justies vieglāk un, protams, man kā cilvēkam, kas kāpj uz skatuves, neapšaubāmi jārūpējas ne tikai par savu fizisko formu, bet arī, lai liekie kilogrami pārāk neaug klāt. Lai es varu skatuves kleitās ietikt iekšā.”

Apzināt spēju amplitūdu un neļaut tai sarukt

Raimonda gan atzīst, ka nav kādu noteiktu standartu, kā jāizskatās cilvēkam, kura profesija saistīta ar atrašanos uz skatuves. “Protams, ka cilvēkam, kas kāpj uz skatuves, nav obligāti jābūt ne tievam, ne resnam, bet drusku savāktam un vingram gan. Un to tā fizkultūra un sports droši vien dod,” viņa min.

“Es domāju, ka katram aktierim ir jābūt tādā formā, ka viņš spēj dejot un apmest kādu mazo kūlenīti. Varbūt astoņdesmit gados tas nebūtu jādara...” smaidot nosaka aktrise, atklājot, ka arī tagad spēj uzmest kūleni, tiesa gan – uz aizmuguri, ne uz priekšu. Un tomēr viņa neplātās ar kādām īpašām akrobātiskām spējām: “Es ritenīšus nemētāju un špagatā iesēsties nevaru. Man ir sava amplitūda, kurā es jūtos laba un derīga sev. To es saprotu un mēģinu uzturēt.”

“Aktierim vienkārši ir jābūt universālam, un tas arī viss – jādzied, jādejo, jākustas, jāvingro, intelekts jāpaplašina, jātrenējas, jābūt psiholoģiski noturīgam, un tas varbūt drīzāk ir pats svarīgākais, ka kopts ķermenis nenozīmē tikai, ka tas ir skaists, bet, ka sportojot un vingrojot  arī stabilizējas nervu sistēma,” to, kas māksliniekam ir ļoti svarīgi, atklāj Raimonda.

Kustībai viņas dzīvē liela nozīme ir jau sen – lai gan bērnībā Raimondas dzīvē nedominēja nekādas sportiskas nodarbes, viņa bija tautas deju ansambļa “Gatve” dejotāju rindās.

Jaunībā Raimonda apmeklēja Anša Rūtentāla kustību teātri, kur divreiz nedēļā bija kustību nodarbības. “Nav tā, ka es 50 gados sāku nodarboties ar jogu. Es ar kustību sāku nodarboties jau 20 gadu vecumā,” viņa saka. Pagājušajā rudenī pirmizrādi piedzīvoja Raimondas Vazdikas veidotā izrāde “Ilgojos pēc Ilgu tramvaja” ar pašu aktrisi  galvenajā lomā. “Ar multimākslinieku Dzintaru Krūmiņu, kā mēs smējāmies, atcerējāmies jaunību, un šajā izrādē atļāvos iekļaut vienu tādu horeogrāfisku ainu, kur arī rezultējas tas, kādā formā es esmu un kāda ir mana izpratne par kustību,” saka režisore un aktrise. Fiziska sagatavotība noderējusi arī citos projektos, piekrītot dažādiem izaicinājumiem, piemēram, divtūkstošo gadu sākumā telekompānijas “Latvijas Neatkarīgā televīzija” realitātes šovā “Ekspedīcija”, kur sabiedrībā zināmi cilvēki pārbaudīja savus spēkus, dodoties garos pārgājienos gar jūru un piedaloties komandu savstarpējās sacensībās.

Pat vienkāršākie kustību veidi spēj dot enerģiju

Aktrise pārliecināta, ka, ja kāds meklē jaunības eliksīru, tas slēpjas kustībā. “Man tēvs, kurš katru dienu gāja staigāt, vienmēr teica: “Kustība – tā ir dzīvība!”, un es viņam pilnīgi piekrītu,” teic Raimonda, kura, pateicoties tēvam – kaislīgam kājāmgājējam, pie garām pastaigām pieradusi jau bērnībā.

Tam, kāpēc svarīgi kustēties, ir divi iemesli: “Pirmkārt, mēs visi ļoti labi zinām, ka mazkustīgs dzīvesveids cilvēkam dod lieko svaru, kam seko dažādas slimības, piemēram, sirdsslimības, diabēts. Otrkārt, nodarbojoties ar pašiem vienkāršākajiem sporta veidiem – nūjošanu vai staigāšanu, paelpošanu mežā vai jūras krastā, pastaipīšanos – tu arī izej no mājas, sastopies ar dabu, pavēro to un emocionāli uzlādējies.”