Liepājniece atzīmējas visos kontinentos un pošas uz maratonu Ziemeļpolā

Pēc uzvaras Antarktīdas maratonā ar jaunu trases rekordu Evija Reine bija gatava pērn aprīlī doties uz Ziemeļpolu, taču korekcijas ieviesa Krievijas sāktais karš Ukrainā. Tomēr starp Liepāju un Bernātiem uzaugusī studente neizniekoja aizvadīto gadu un noskrēja trūkstošos maratonus, lai kā pirmā latviete atzīmētos ar maratonu ikvienā kontinentā.

No septiņiem noskrietajiem maratoniem 2022. gadā, divi – Peru galvaspilsētā Limā un Melburnas maratons Austrālijā – bija trūkstošie, lai varētu nosūtīt oficiālu pieteikumu septiņu kontinentu klubā, kur šobrīd ir 306 vīrieši un 101 sieviete.

Tiesa, Evija Reine ir pirmā no Baltijas valstīm, bet ne vienīgā no Latvijas šajā sarakstā, jo decembrī divus mēnešus pēc liepājnieces treknā punkta Melburnā aukstākajā un nepieejamākajā kontinentā Antarktīdā 42,195 kilometru distanci pieveica Mārtiņš Dukāts (05:32:36), ieņemot 21. vietu starp vīriem un palaižot priekšā trīs dāmas. 

Pērn ogrēnietis LTV raidījuma "Sporta studija" skatītājiem atklāja recepti, kā noskriet pasaules sešus lielākos maratonus ("World Marathon Majors"), kas arī ir iekārojams skrējēju klubs. Līdz pagājušajam gadam tajā nebija neviena latvieša, taču aprīlī ASV Patriotu dienā Bostonā šajā klubā iekļuva uzreiz divi Latvijas pārstāvji – jau pieminētais Mārtiņš Dukāts un Daniils Blats. 

Aprīlī pēc pandēmijas varēja notikt senākais ikgadējais Bostonas maratons, taču Ziemeļpolā skrējēji neieradās jau vairākus gadus pēc kārtas. Šoreiz plānus izjauca karš Ukrainā, jo bāzi, kurā dzīvo un skrien maratona dalībnieki, apkalpoja Krievijas pilsoņi. Tā kā skrējiens nav noticis vairākus gadus, organizatori lēmuši par divām sacensībām šogad – 10. un 13.aprīlī. Katram skrējienam paredzēts savs loģistikas plāns. Pēdējā ziņa, ko saņēmuši dalībnieki, vēsta, ka skrējējus no Svalbāras uz bāzi nogādās Kazahstānā reģistrēta lidmašīna "Antonov", kas saņēmusi Norvēģijas civilās aviācijas iestāžu apstiprinājumu lidojumam, un Ziemeļu ledus okeāna vidū starptautiskajos ūdeņos pasākuma loģistiku nodrošinās Šveices uzņēmums. Tiesa, skrējiena mājaslapā informācija tiek atjaunota gausi un joprojām vēsta par Krievijas pārstāvju iesaisti.

Aprīlī Ziemeļpolā būs sākusies polārā diena, taču vidējā temperatūra esot -30 grādi un skrējiens skaitās aukstākās sacensības uz zemeslodes.

Maratona distance būs jāveic 10 apļos apsargātā trasē, jo polārlāči tur tomēr dzīvo. Evijas treniņgrupas biedri jokojot, ka sievietes viņi ēdot pirmās, jo viņām ir vairāk tauku. 

Sacensību rīkotāji piedāvā arī pusmaratona distanci, taču, taujāta par dalībnieku skaitu, liepājniece prognozē, ka tas kļūs zināms tikai īsi pirms došanās uz Ziemeļpolu. Līdzīgi bija pirms Antarktīdas maratona, kad dalībnieku saraksts tika saņemts tikai mēnesi pirms pasākuma. Pēdējā reizē, 2018. gadā, bija 62 dalībnieki, vēl gadu iepriekš – 57 dalībnieki. 

Taujāta par sponsoriem, skrējēja atbild, ka pati sev ir lielākais sponsors. 16 500 eiro dalības maksu Evija Reine samaksājusi no naudas, kas bija paredzēta medicīnas studijām, kuras pārtrauca: "Tas ir tāds apburtais loks – jo vairāk es gribu trenēties, jo mazāk es varu doties uz sacensībām. Jo vairāk es strādāju, jo mazāk es varu sagatavoties. Atrast to balansu noteikti ir māksla."

Bez iespaidīgās dalības maksas nepieciešams arī aptuveni tūstoš eiro vērts lidojums uz Svalbāru. Aviobiļešu cenu ietekmē nepieciešamība pēc elastīgām biļetēm, jo laikapstākļu dēļ var mainīties pasākuma datumi. Pusotru tūkstoti izmaksās trīs četru dienu dzīvošana Svalbārā aiz polārā loka. Taupības nolūkos Evija būtu gatava šīs dažas naktis pavadīt teltī, ja vien nebūtu jābaidās no polārlāčiem, smejas liepājniece, kura dzīvo Norvēģijas pilsētā Stavangerā un strādā skaistumkopšanas nozarē, lai varētu piepildīt savus sapņus, skrienot maratonus zemeslodes tālākajos nostūros. Nesen vietējais pilsētas uzņēmums, kas atbalsta neticamas un ārkārtējas ("incredible") sievietes, pamanījis arī latvieti un sācis palīdzēt ar apģērbu.

"Pieveicot Zieļpola maratonu, būšu 34. sieviete pasaulē, kas finišējusi maratonus visos kontinetnos un abos polos," tā ir viena no Evijas Reines motivācijām ceļā uz vietu, kur nav laika joslu un okeāna dziļums zem ledus pārsniedz četrus kilometrus.

Samērā īsais skrējēju saraksts nosaukts par maratona "Grand Slam" klubu. Līdz Maiami maratonam šī gada 29. janvārī liepājniecei bija noskrietas 42 klasiskās maratona distances ar labāko rezultātu zem 200 minūtēm (3:17:44). Pirmais maratons bija 2009. gadā Rīgā, un skrējēja nevar nosaukt mīļāko maratonu vai kādas neaizmirstamas atmiņas par kādu no noskrietajiem. Runājot par pēdējo, skrējēja atceras 2022. gada oktobra Melburnas maratonu Austrālijā: 

"Tu skrien un saproti, ka šis ir tavs pēdējais kontinents un tu to šobrīd dari.

Atceros, kad piecos no rīta hostelī gāju nodot somu uz glabāšanu un jaunieši manā vecumā nebija vēl beiguši ballīti un vaicāja, vai es arī dodos uz martonu, atbildēju, ka – jā, un tad teicu arī, ka dodos skriet maratonu pēdējā kontinentā. Pēc 10 sekundēm sekoja jautājums, vai esmu bijusi Antarktīdā? Tajā brīdi es varēju atbildēt, ka esmu ne tikai bijusi, ne tikai skrējusi, bet arī uzvarējusi. Teicu, lai ieguglē. Ar pārliecinātu smaidu devos ārā uz startu. Maratona finišs bija slavenā kriketa stadionā, pēdējos 200 metros un finišā nobira prieka asaras par to, ka esmu to izdarījusi, – biju tik lepna par sevi."

Divas dienas pirms starta latviete piedzīvojusi nosacītu kurioza situāciju: "Dzīvoju aptuveni simts kilometrus no Melburnas – laukos ar govīm, zirgiem, aitām. Izgāju skriet, un sanāca kārtīgs intervālu treniņš, jo putniem bija sadzimuši bērni un neviens nebrīdināja mani, ka viņi, sargājot bērnus, mēdz uzbrukt. Tad droši vien ar pulsu 200 skrēju, cik vien ātri var. Tātad man mēģināja uzbrukt nevis zirnekļi, čuskas un ķenguri, bet putni. Nemelošu teikdama, ka nebiju pārbijusies, jo līdz mājām vēl bija kāds gabaliņš, ko skriet atpakaļ."

Austrālijā iepazīta meitene, kura gatavojās pusgadu ilgam pārgājienam pāri Jaunzēlandei. Savukārt dienā, kad latviete cepusi rabarberu rausi, fermā aitai dzimis jērs, kurš nokristīts par "Little Pie".

Pēc atgriešanās no Austrālijas izaicinājumam Ziemeļpolā Evija Reine sākusi trenēties kopā ar norvēģu skriešanas grupu – divas reizes nedēļā stadionā kopā ar grupu, bet pārējas dienas individuāli. Pēc deviņām aizvadītām nedēļām treniņos  decembra izskaņā pirms lidošanas Ziemassvētku brīvdienās uz Latviju viegla smadzeņu satricinājuma dēļ nācās paviesoties slimnīcā, kas lika treniņiem uzgaidīt. 

Gada izskaņā mierīgs piecu kilometru testa skrējiens licis pieņemt lēmumu, ka treniņu atsākšana vēl uz kādu brīdi ir jāatliek un organisamam ir jādod vēl laiks. Decembra beigās nomainīta dzīvesvieta, lielie pārvākšanas darbi ir pabeigti, un janvāra vidū skrējēja varēja atgriezties pie rutīnas un treniņiem. Sirdī prieku rada arī tas, ka pēc trīs mēnešu pātraukuma atkal atvērts ir Evijas mīļākais baseins un peldēšanu varēs pievienot treniņiem. Latviete uzskata, ka Stavangera ir perfekti piemērota vieta treniņiem, jo ar vienu kāju var skriet pa asfaltu, ar otru pa zemes ceļiem: "Sanāk tāds foršs sajaukums, jo šeit ir vējš, lietus un kalni, kas ir perfekti apstākļi, lai gatavotos maratonam."