“Antartic Ice Marathon” starts tika dots 17. decembrī plkst.17.40 pēc Čīles laika. Polārās dienas apstākļos četru apļu skrējiens pirmai Latvijas skrējējai Antarktīdā ilga līdz vēlam vakaram, kad Latvijā jau tuvojās sestdienas rīts. Saulainā maratona laikā temperatūra bija -15 grādi, un trases segums bija samērā mīksts, un organizatori sociālajos tīklos to pielīdzināja skriešanai pa smiltīm.
62 dalībnieku konkurencē pēc pirmā 10,55 kilometru apļa vadībā bija poļu skrējējs Gregorijs Bogunia, kam sekoja Francijas un ASV pārstāvji Džuljens Kazorla un Jakobs Batlers. Sieviešu konkurencē līderes lomu uzņēmās Evija Reine, aiz kuras otro un trešo pozīciju ieņēma skrējējas Inese Janiaka un Britānija Draivere no Polijas un ASV .
Pēc diviem apļiem pusmaratonu stundā un 45 minūtēs pirmais veica sākotnējais līderis Gregorijs Bogunia, kurš bija iekrājis sešu minūšu pārsvaru pār francūzi Džuljenu Kazorlu.
Pusdistancē liepājniece Evija Reine pakāpās uz trešo vietu abu dzimumu kopvērtējumā, aiz sevis atstājot ASV pārstāvi Derku Kallinanu, lietuvieti Aivaru Daduru un no trešās pozīcijas atkritušo Jēkabu Batleru.
Skrējiena otrajā pusē līdera pārsvars saruka līdz nepilnai minūtei un līderu trio sarindojās šādā secībā – Gregorijs Bogunia (3:53:02) no Polijas, Džuljens Kazorls (3:54:30) no Francijas un Derks Kallinans (4:01:04), bet lietuvietis Aivars Dadura (4:08:10) atkāpās uz ceturto vietu starp vīriem un piekto vietu kopvērtējumā. Savukārt Igaunijas pārstāvis Mihkels Oja (5:13:02) finišēja 12.vietā vīriešu konkurencē.
Evija Reine parūpējās par jaunu trases rekordu (4:06:11), par 14 minūtēm neklātienes cīņā pārspējot Lielbritānijas pārstāves Fionas Ouksas 2013. gada sniegumu (4:20:02).
Latvietei uz otro sieviešu finišētāju nācās gaidīt nepilnu stundu, kamēr ieradās Greisija Jao (5:10:10) no ASV un Džūlija Hantere no ASV/Lielbritānijas. Sākotnējās Evijas Reines tuvākās sekotājas sacensību centrā ieradās vēl pēc stundas. Maratonā startēja vairāk nekā desmit sievietes.
Antarktīdas maratons pērn nenotika globālās pandēmijas dēļ, un aptuveni pussimtam skrējēju dalība tika pārcelta uz šī gada decembra vidu. 2021. gada pasākumam ceļu teju aizšķērsoja vētra, kuras dēļ nedēļas sākumā bija bīstami lidot uz aukstāko kontinentu. Kaut arī Antarktīdā šobrīd ir vasara un saule nenoriet, temperatūra bija nokritusies līdz -30...-40 grādiem. Tika pārtraukta lidmašīnu satiksme, un uz startu nevarēja doties ne tikai maratonisti, bet arī atgriezties pētnieki Dienvidamerikā.
Čīles dienvidos esošie maratonisti iegūtās dienas pavadīja pārplānojot atpakaļceļus, jo lielākā daļa skrējēju vairs nevarēja paspēt uz iepriekš rezervētiem avioreisiem, lai sasniegtu Eiropu līdz Ziemassvētkiem. Arī latviete Evija Reine zaudēja biļetes uz Atakamas tuksnesi, ko bija iecerēts apmeklēt pēc Antarktīdas maratona. Papildus satraukumu raisīja nemitīgie Covid-19 testi, kurus vairs nesaskaitīt uz abu roku pirkstiem, kaut sākumā bija plānota tikai viena pārbaude. Bailēs no pozitīva rezultāta skrējēji dienu no dienas viesnīcu istabiņas pameta, tikai ejot pusdienās, kaut bija nepieciešami pēdējie treniņi pirms sacensībām.
17. decembra lidojums uz Antarktīdu bija teju pēdējais iespējamais sacensību norisei, jo daļa dalībnieku jau bija gatavi doties atpakaļ, nepiepildot savu sapni par vistuvāko maratonu Dienvidpolam. Kā kompromisa variants tika pieņemts lēmums Antarktīdā nakšņot tikai vienu nakti un atgriezties Dienvidamerikā jau sestdienā, maratonu skrienot piektdienas vēlā vakarā bez ilgākas aklimatizācijas drīz pēc nolaišanās.
Vienīgie sakari ar Antarktīdu iespējami ar satelīttelefoniem, un maratona dalībniekiem divas dienas jāiztiek bez komunikācijas ar saviem tuviniekiem.
Pingvīni Patagonijā
Evija Reine gandrīz divas nedēļas pavadīja Čīles dienvidos Puntaarenasā, kur gaisa temperatūra naktī ir +4 grādi un +17 grādi pa dienu: “Viss atkarīgs no vēja. Pēdējo nedēļu bija daudz vējš. Tikko kā vējš, ir auksts un ir vajadzīga dūnu jaka, bet ir brīži, kad saulīte silda un vari šortos iziet.
Nakts pēc maratona plānota divvietīgā teltī. Taujāta par ēdināšanu, pirmā Latvijas maratoniste Antarktīdā atbild: “Ēšana būs trīsreiz dienā, būs silts ēdiens. Visu pārējo dienu būs pieejamas uzkodas. Cik esmu dzirdējusi no iepriekšējiem gadiem, tad ēdināšana tur ir izcila.
Pilnībā viss, kas tiks aizvests tur, ir jāatved atpakaļ. Neko, neko nedrīkst atstāt, sargājot kontinentu.”
Liepājniece bija sagatavojusies trīs dažādām situācijām, ņemot vērā arī sajūtu temperatūru, ko dod vēja efekts: “Par to, kā jāģērbjas, zināsim tikai pirms sacensībām. Man ir trīs dažādas versijas, viss atkarīgs no temperatūras un vēja. Man ir vieglā versija, kas paredzēta, ja temperatūra būs -12..-15 grādi, bet pie vēja sajūtas ir pilnīgi citas. Tad arī ir drēbes, kas paredzētas, ja temperatūra būs ap -25 grādiem. Grūti pateikt, kā būs. To visu uz vietas redzēsim.”
Tāpat kā citi skrējēji, arī Evija Reine pirms sacensībām parasti veic dažādus rituālus. Šoreiz jāiztiek bez tiem. Sacensību sarakstā bija 58 dalībnieki, viens neesot ticis līdz Čīlei, savukārt Antarktīdā uz vietas pārējos gaidījuši vēl vairāki dalībnieki, kopējam skaitam sasniedzot 62 maratonistus.
Daļa skrējēju veikuši maratonus visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, un piepildīja mērķi par pēdējo. Rezultāti ledus kontinentā parasti atšķiras no vienas līdz trim stundām, salīdzinot ar labākajiem rezultātiem uz asfalta. Evija Reine zina stāstīt, ka dalībnieku vidū būs arī tādi, kas Antarktīdu izvēlējušies savam pirmajam maratonam, netieši norādot, ka netiek skriets uz rezultātu: “Šeit katram ir dziļāks mērķis, kāpēc viņš atrodas šeit.”
Tāpat latviete atzīst, ka jau gadu iepriekš dalībnieki tikuši brīdināti par to, ka jārēķinās ar sarežģītu loģistiku un pastāv iespēja, ka izlidošana vai atgriešanās no Antarktīdas var kavēties:
“Visu noteiks māte daba, jo šeit cilvēkam nebūs teikšanas. Ja pilots pateiks, ka nevar lidot, tad nevar. Šeit neviens neriskēs ar katastrofām un pacelsimies tikai pie labiem laikapstākļiem.”
LSM vēstīja par pirmo latvieti, kas ieradusies Čīles dienvidos un gatavojas maratonam Antarktīdā. Kontinents ir salīdzināms ar tuksnesi, jo gada nokrišņu norma tūkstoš cilvēku apdzīvotajā zemē ir aptuveni 50 milimetri. Antarktīda nav mazākais kontinents un platības ziņā ir lielāka par Austrāliju. Tā kā 70 procentu zemeslodes saldūdens atrodas Antarktīdā, ledus segas biezums sasniedz 1,7 kilometrus. Aprēķināts, ka Dienvidpols atrodas 2835 metru augstumā, ledus kārta ir 2,7 kilometru bieza. Tikmēr maratona ledus trase atrodas tuvu 1000 metru augstumam virs jūras līmeņa.
