Atbilstoši savām spējām un fiziskajai sagatavotībai dalībnieki varēja izvēlēties sev piemērotu distanci. Sportisti cīnījās 64 kilometru trasē, visvairāk dalībnieku pulcēja tautas klase 32 kilometros, bet tie, kuri vēlējās tikai mierīgi pabraukāties pa tukšām galvaspilsētas ielām, varēja piedalīties 16 kilometru garajā ģimeņu braucienā. Atsevišķas sacensības tika rīkotas arī pašiem mazākajiem velosipēdistiem. 
Atšķirībā no skriešanas maratona, kur pirmās vietas izcīnīja ārvalstu skrējēji, velomaratonā visas galvenās godalgas palika tepat Latvijā. Pirmo vietu sporta klasē izcīnīja Māris Bogdanovičs, kurš 64 kilometrus veica aptuveni vienā stundā un 25 minūtēs. Otro vietu sīvā cīņā izcīnīja Pauls Rubenis, bet trešais palika Alekss Krasts. Dāmu konkurencē uzvarēja Zane Kalverša-Ķeņģe, kura gan bija vienīgā daiļā dzimuma pārstāve sporta klasē.
Pasākuma organizators Igo Japiņš uzskata, ka velomaratons Rīgā galvenokārt ir iespēja izbraukt pa pilsētas centru un parādīt, ka velosipēdistu ir daudz, un arī viņus ir jāņem vērā.
Starp smalkiem šosejas un kalnu velosipēdiem varēja ieraudzīt arī gluži neierastus braucamos.
Maratonā ar īpaši piemērotu velosipēdu piedalījās Mārtiņš Oliņš - viņš pirms 18 gadiem motocikla avārijā tika daļēji paralizēts, bet tas puisim netraucē strādāt, sportot un priecāties par dzīvi. Viņš vēlas ieviest un popularizēt arī Latvijā braucamos, ko darbina roku pievads, jo pasaulē šāda konstrukcija jau ir gana populāra un notiek arī sacensības paralimpiešiem.
Savukārt Vladimirs startēja ar paša konstruētu guļamvelosipēdu, jo tādā jūtas ērtāk. Arī gadi nav šķērslis dalībai velomaratonā. Kopā ar jauniešiem sporta klasē cīnījās 63 gadus vecais velobraukšanas veterāns Agris Liepa, apsteidzot arī par sevi krietni jaunākus dalībniekus.
Kamēr riteņbraucēji pārbaudīja spēkus trasē, autovadītāji varēja pārbaudīt savu pacietības mēru, jo sacensību dēļ daudzviet Rīgā veidojās pamatīgi sastrēgumi. Tādēļ organizatori sola turpmāk pievērst lielāku uzmanību sabiedrības informēšanai par satiksmes ierobežojumiem.
