Diskusijā piedalījās lietojamības eksperts Pēteris Jurčenko, Latvijas Universitātes asociētais profesors Normunds Grūzītis, biznesa tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis un "Apply" mākslīgā intelekta izstrādātāja Aiga Andrijanova. Sarunu vadīja raidījuma "Digitālās brokastis" veidotāji Rihards Blese un Artis Ozoliņš.
Artis Ozoliņš: Mākslīgais intelekts ir cilvēka labākais draugs vai lielākais drauds? Pēteri, tu esi man vistuvāk, sākam ar tavām pārdomām.
Pēteris Jurčenko: Man uzreiz publikai jautājums – vai jūs esat gatavi atbildēt uz kādu jautājumu? Kam no jums mājās ir robots putekļsūcējs? Paceliet roku! Kurš no jums tagad, kam ir, vairs netīra māju? Par to, vai tas ir labākais draugs vai ienaidnieks – mākslīgais intelekts ir tehnoloģija, un līdzīgi varētu jautāt, vai fotogrāfija ir cilvēka labākais draugs vai ienaidnieks. Vai elektrība ir cilvēka labākais draugs vai ienaidnieks? Mākslīgā intelekta ienākšana ir ļoti līdzvērtīga, tas ir liels pavērsiens. Mēs, iespējams, šobrīd vēl nespējam novērtēt, cik liels tas pavērsiens ir, bet tas tiešām ir ļoti milzīgs. To varētu pielīdzināt industriālajai revolūcijai, tāpēc, vai tas būs cilvēka labākais draugs vai ienaidnieks, tas ir atkarīgs no mums pašiem. Ja kāds kaut ko sačakarēs, tad tas nebūs mākslīgais intelekts, tie būsim mēs – cilvēki.
Artis Ozoliņš: Bet par tām bildēm jau viss ir skaidrs, atkarībā ko tu nobildē, var arī būt drauds, ja tu nobildē kaut ko ne tā, bet tā tāda liriska atkāpe. Kā ir, Normund, ar studijām, kas, tā teikt, kairina daudzu akadēmiķu prātus, skolotāju prātus, – ko tagad darīt? Viss, vairs nav jāmācās, mākslīgais intelekts visu izdara manā vietā. Kā tu skaties uz šo interesanto problēmu, ja tā vispār ir problēma?
Normunds Grūzītis: Es teiktu tā – mākslīgais intelekts nav ne drauds, ne draugs, bet tas ir ļoti labs praktikants, ja jūs mākat viņu iesaistīt savā komandā. Tās ir jaunās prasmes, kas tagad ne tikai studentiem, bet visiem mums ir jāapgūst, mēs gribam būt kaut kādā ziņā produktīvāki. Šīs tehnoloģijas ne tikai izstrādājam mūsu komandā, bet arī izmantojam principā kā tādus praktikantus. Šobrīd studentu ir mazāk, mēs nevaram vienkārši vairs lielas studentu plūsmas paņemt, jaunus palīgus sev, bet ir daudz uzdevumu, kurus vienkārši varam nodot risināt šādiem valodas modeļiem, kaut vai noprogrammēt kādas nelielas programmiņas, kuras pašiem slinkums rakstīt. Par šo praktikantu līdzību, to vairāki cilvēki ir minējuši, un man šī līdzība vislabāk patīk no pēdējā laikā dzirdētajām.
Rihards Blese: Aiga, tu droši vien nesen arī esi bijusi tajā pozīcijā, ka esi praktikante. Šobrīd sanāk, ka tevi jau zināmā mērā varētu tajā brīdī aizvietot. Bet tu esi šobrīd studente un arī strādā IT sektorā. Kā tu izjūti to – kā draudu vai kā draugu?
Aiga Andrijanova: Viennozīmīgi kā draugu. Ar šo rīku kā mākslīgo intelektu var automatizēt daudz ko. Es jūtu, ka tas uzlabo manu efektivitāti. Piemēram, mēs darbā ļoti bieži prototipējam pitonā, bet produkcijā kodu mēs rakstām C++ [programmēšanas valodas – red.], un ar "ChatGPT" [mākslīgā intelekta rīks – red.] palīdzību es ļoti ātri pārtulkoja kodu no pitona uz C++. Tas ietaupa divu dienu darbu, man nedaudz jāpielāgo šis kods un viss gatavs.
Artis Ozoliņš: Cik precīzs tas ir?
Aiga Andrijanova: Diezgan. Man ir jāizmaina no 500 rindiņām varbūt divas, trīs, četras.
Rihards Blese: Un cik viegli atrast tās trīs, kas jāizrevidē? Vai neiznāk tā, ka arī tur diezgan daudz laika jāpatērē, kamēr atrod to kļūdu?
Aiga Andrijanova: Ir jāizlasa, tomēr jāsaprot, ko "CahtGPT" ir uzrakstījis. Galu galā tu to liec produkcijā. Bet tas viennozīmīgi atvieglo darbu plūsmu.
Rihards: Reini, kā ir ar tiem konsultantiem? "ChatGPT" vai jebkurš cits mākslīgā intelekta risinājums var pakonsultēt par daudziem jautājumiem. Kā tu skaties – draugs vai drauds?
Reinis Zitmanis: Tas ir draugs, bet kā ar visām tehnoloģijām tev ir, latviski runājot, mazliet jāfiltrē, ko tu dari, tāpēc ka mākslīgais intelekts ir kaut kas krietni plašāks, jo mēs nevaram runāt par to, ka tikai tagad mākslīgais intelekts ir cilvēkiem iedots rokās. Cilvēkiem iedots rokās ir tā saucamais ģenerējošais mākslīgais intelekts, tā ir tikai viena nozare, kas nepieņem labāko lēmumu, kas neizvērtē visas iespējas. Viņš vienkārši iedod loģiskāko, ātrāko, iespējami lētāko risinājumu, kas tev varētu būt visnoderīgākais. Vai vismaz tā viņš domā. Un mums ir jābūt spējīgiem, strādājot ar šo satura ģenerēšanu, un šobrīd tiešām visbiežāk tiek ģenerēts teksts, attēli, video, kā arī programmu kods. Programmu koda gadījumā man pašam ir bijis visai liels pārsteigums, ka praktiski pēc salīdzinoši neliela brīža, liekot viņam darīt vienu un to pašu, viņš izdod divus dažādus programmu kodus, un es redzu, ka tas otrs ir krietni neefektīvāks, viņš ir grūtāk lasāms un tamlīdzīgi. Labākais, ko cilvēks, kas mācās, varētu darīt, izmantojot mākslīgo intelektu, varētu vismaz pārrakstīt vai kaut kādā veidā uzreiz to izmēģināt pats un kaut kā pārlocīt, nevis vienkārši pārkopēt, jo tā mēs neiegūstam to pievienoto vērtību. Bet es piekrītu, ka tas ietaupa ārkārtīgi daudz laika.
Visu diskusiju klausies vai skaties ierakstā.
