Salīdzinājumam – ja kāds uzņemtos drukāt uz papīra šo tīmeklī esošo wiki-saturu, tad nāktos ražot sējumu kaudzi, kas ir ne mazāk kā divtik apjomīga kā daudzo zaļo sējumu Padomju enciklopēdija. Arī Bībeles teksts dažādos tulkojumos ir vien 700 tūkstoši vārdu apjomā.
"Šo gadu laikā, kopš tiek strādāts pie "Vikipēdijas" latviešu valodā, esam pulcējuši vairāk nekā trīs simtus satura veidotāju, kuru darbu kopiena atzinusi par atbilstošu, objektīvu, vērtīgu un vērā ņemamu. Ik dienas to lasa Latvijas cilvēki – un vidēji mēnesī wiki-saturu aplūko ap pieciem miljoniem reižu," stāsta viens no latviešu valodas "Vikipēdijas" autoriem Mārtiņš Bruņenieks. Viņš piebilst – tas ir neskaitot tūkstošus citu – reizumis tikai vienu vai divu "Vikpēdijas" rakstu autorus, kuru mazā misija ir atstāt nelielu satura nospiedumu globālā tīmekļa izziņas telpā.
Veidojot "Vikipēdijas" satura lapas, vairākas personas var strādāt kopā, lai nodrošinātu informācijas precizitāti un objektivitāti – un tad saturu pārskata vēl arī pieredzējušie redaktori, kas raugās, lai rakstos būtu skaidras un precīzas atsauces un neitrāls izteiksmes tonis.
Popularitātes pulss
"Vikipēdijas" saturs, iespējams, vēl labāk kā meklējumi "Google" vai "Bing" resursos ataino katrai pasaules nācijai svarīgo. Tā, piemēram, Valsts prezidenta vēlēšanu dienā "Vikipēdijā" milzīgu popularitātes lēcienu piedzīvoja Edgara Rinkēviča wiki-saturs. Lapa par politiķi latviešu Vikipēdijā 31. maijā pārsniedza 21 500 unikālo skatījumu, bet visā "Vikipēdijā" kopumā – angļu, vācu un pārējās valodās, kurās pieminēts nākamais Latvijas prezidents – vairāk nekā 75 tūkstošu unikālu skatījumu.
"Šī interese vienā dienā trīskārt pārsniedza pat "Vikipēdijas" dienas skatījumus par pasaules hokeja čempionātu un atsevišķiem spēlētājiem. Tiesa gan – hokeja un ar to saistīto personību "Vikipēdijas" lapām uzmanība tika pievērsta visu šī sporta notikuma laiku, vairāku nedēļu garumā tieši hokeju padarot par interesentu biežāk pētīto satura tēmu," piebilst Bruņenieks.
Ja paraugās ikdienas un ikmēneša tīmekļa enciklopēdijas popularitātē, redzam, ka vasara ir laiks, kad to pārlapo mazāk, taču ik septembrī plaša interese par dažādiem tematiem pieaug un "Vikipēdijas" redaktoriem atkal ir darba pilnas rokas, lai aktualizētu un precizētu brīvās enciklopēdijas saturu. Kopš pirmā "Vikipēdijas" raksta latviski, kas tapa 2003. gadā, līdz šai dienai tapuši jau vairāk nekā 120 tūkstošu unikālu rakstu latviešu valodā.
Cīņā par patiesību
Kopš Krievijas pilna mēroga kara Ukrainas teritorijā un neiedomājamas nežēlības un cietsirdības piemēriem tepat Eiropā, pagājušā gada februārī, daudz asāka kļuvusi cīņa par vārda brīvību un patiesību "Vikipēdijas" kopienā. Kremļa politiķi visā rietumnieciskajā sen saskatījuši draudu, taču nu aktīvi ķērās pie agresīvas retorikas un rīcības. "Vikipēdijas" saturs tika ierobežots un nesen tādu kā kopienas nodevības soli veica ilggadējs Krievijas wiki-satura veidotāju līderis Vadims Medeiko (Вадим Медейко).
Par izdabāšanu Kremļa varai un slepenībā īstenotu "nacionālās" (lasi – Krievijas elites kontrolētās) enciklopēdijas veidošanu, lai aizstātu objektīvās informācijas "Vikipēdiju", Medeiko tika atbrīvots no pienākumiem, tika arī bloķēta viņa piekļuve resursam. Krievu valodas satura internetam jau tapusi "Ruviki", kurā vadošā partija un asiņainais diktators Putins netiek kritizēts. Eksperti un vārda brīvības cīnītāji uzskata, ka ar katru dienu šī valsts tuvinās pilnībā nepieejamam, noslēgtam internetam, līdzīgi kāds tas funkcionē Ķīnā, Irānā un citās autoritārās valstīs. Krievijas liberāļi jau sen šo režīma ierēdniecības ieceri nodēvējuši par "čeburnetu".
Cīņa par brīvu un objektīvu informāciju risinās visā pasaulē, un viens no "Vikipēdijas" autoriem un veidotājiem Džimijs Velss (Jimmy Wales) uzņēmies platformas advokāta un vārda brīvības principiāla aizstāvja lomu. Viņš nebaidās iesaistīties vārdu kaujās pat ar tādu interneta huligānu un "vareno" kā "Twitter" īpašnieku Īlonu Masku.
What Wikipedia did: we stood strong for our principles and fought to the Supreme Court of Turkey and won. This is what it means to treat freedom of expression as a principle rather than a slogan. https://t.co/tHkx1Wa06r
— Jimmy Wales (@jimmy_wales)
Lai gan "Vikipēdija" cenšas būt objektīvas un uzticamas informācijas avots, tā nav imūna pret manipulāciju un ietekmi. Balstoties uz kopienas sadarbību un brīvu rediģēšanu, platformā un tās rakstos dažreiz iezogas kļūdas, manipulācijas vai subjektīvi viedokļi. Autoritārie režīmi var censties ierobežot vai kontrolēt informācijas plūsmu, tostarp ierobežojot piekļuvi vai bloķējot "Vikipēdijas" vietni – taču tāpat kā savulaik internets, arī tīmekļa enciklopēdija tiecas būt brīva, pieejama un atvērta.
Par "Vikipēdiju"
Vispasaules brīvpieejas enciklopēdija "Vikipēdija" jau vairāk nekā 22 gadu garumā ir viens no pirmajiem avotiem, kur smelties lakonisku informāciju par dažādām tēmām, norisēm un personībām. Tā nodrošina plašu informācijas avotu daudzveidību – visticamāk, lielākajā daļā gadījumu jūs atradīsiet pamatinformāciju par jebkuru tēmu, kas jums interesē, tieši šajā globālā tīmekļa daļā.
"Vikipēdijas" teksta un multivides saturu veido plaša kopiena, un tā ir atvērta dalībniekiem visā pasaulē. Lietotāji var rediģēt, labot un papildināt rakstus (tiesa, lai radītu kvalitatīvu wiki-satura devumu, rakstam jābūt unikālam un jāsatur gana daudz atsauču). Lai gan "Vikipēdijas" raksti paši par sevi nav akadēmiski pētnieciski darbi, tie piedāvā norādes uz papildu informāciju, kas var būt izšķiroša, pārbaudot faktus, gūstot plašāku kontekstu un veidojot tēmu izpratni. Dažādās pasaules valodās informācija "Vikipēdijā" tiek regulāri atjaunināta, un tādēļ droši var teikt, ka wiki daudzveidīgā un aktuālā informācija ir būtisks aspekts, veidojot stabilu pamatu satura uztverei, analīzei un medijpratībai kopumā.
Kopienas pamatprincipus – faktoloģiju un neitralitāti atbildīgie redaktori ievēro gana strikti, un retas ir situācijas, kurās klajš glaimu un preses relīžu publicitātes saturs nonāk pie "Vikpēdijas" lasītājiem. Dienu no dienas cilvēki bez atlīdzības papildina tīmeklī pieejamo informāciju ar wiki-saturu – dažam tā ir aizraušanās, citam – misijas apziņa, jo citādi par kādu no tēmām informācija ir tik skopa vai tās nav nemaz, un "Vikipēdija" var kļūt par pirmo ceļrādi tēmu izziņā citiem.
