Kosmosa izziņas centra plašās ekspozīcijas pirmajā stāvā izvietoti ar kosmosu saistītu objektu modeļi – roboti, satelīti, roveri, raķešu dzinēji, kā arī pašu raķešu modeļi, kuru patiesos izmērus palīdz iztēloties salīdzinājums ar Brīvības pieminekļa vai Pēterbaznīcas apjomu. Centra vadītājs Miks Dzenis izrāda lielāko eksponātu – Starptautiskās kosmosa stacijas repliku, kas izbūvēta divos stāvos. Tajā var iejusties astronautu ikdienā, aplūkot vadības centru, iemēģināt astronautu trenažieri, izpētīt pavisam nelielās guļamtelpas un palūkoties uz zemi no kosmosa.
"Centra sirds ir mūsu kosmosa stacija, mēs to nosaucām par "Ausekli", un apmeklētāji varēs apskatīt, ko tad astronauti dara šajā Starptautiskajā kosmosa stacijā, kura šobrīd riņķo ap zemi," skaidro Miks Dzenis. "Piemēram, ir iespēja apskatīt astronautu gultasvietas. Astronautiem vajadzīgi arī treniņi, jo citādi atrofējas muskuļi un kauli kļūst trausli. Šajā stacijā būs iespēja pašiem izmēģināt šo trenažieri un iekāpt guļammaisā, kas var būt iekārts pie griestiem vai pie sienas. Tāpat te ir redzams video, ko redz astronauts, no kosmosa stacijas vērojot zemi, tā kā uz brīdi ievilkt elpu un reflektēt par to, kur mēs esam un ka patiesībā zeme mums ir unikāla un to ir vērts saudzēt."
Kosmosa izziņas ekspozīcija ir arī interaktīva un balstīta dažādos uzdevumos. Tā stāsta arī par nākotni, par Marsa kolonizāciju, kā cilvēks varētu dzīvot uz kādas citas planētas un kas ir galvenie zinātnieku izaicinājumi. Piemēram, eksponāti rāda, kā organisko atkritumu attīrīšana var nodrošināt svarīgus resursus izdzīvošanai, kā saražot elektrību, skābekli un degvielu, atrodoties uz citas planētas, paralēli izvairoties no radiācijas.
"Te būs arī interaktīvās spēles," turpina Miks Dzenis. "Ir iespēja iegūt Marsa iežus, kā regolītu. Mums ir pieejams robots, ar kura palīdzību to var izrakt un pēc tam mēs to pārstrādātu bāzē un izmantotu tos, lai atvairītu saules radiāciju, apberot to ap Marsa bāzi. Te ir redzama Marsa virsma, un uz brīdi var sajusties, ka esi uz Marsa. Tāpat daudzi no eksponātiem stāsta par to, kā resursus, kas atrodas uz Marsa, var pārveidot. Piemēram, 2008. gadā uz Mēness tika atrasts ūdens un, ja mēs pareizi izmantojam šo ūdeni, tad to var pārveidot raķešu degvielā caur elektrolīzes procesu, un te fiziski var redzēt šo elektrolīzes procesu."
Tāpat Kosmosa izziņas centrā aplūkojama saules sistēma, dažādi satelītattēli un iespēja izmēģināt astronautu fiziskos un psiholoģiskos treniņus, bet interaktīvajos ekrānos vēl lasāms par šobrīd aktīvajiem projektiem, kas saistīti ar kosmosa izpēti, zemes novērošanu un citu planētu apdzīvošanas plāniem. Centra vadītājs Miks Dzenis vēl iezīmē, ka projekta mērķis ir arī vairāk ieinteresēt dažādu vecumu skolēnus STEM priekšmetos ar praktiskiem piemēriem par šo zināšanu pielietojumu: "Kosmoss mums šajā gadījumā ir tāds konfekšu papīrītis, caur kuru mēs varam iemācīties dabaszinātnes, matemātiku, fiziku, ķīmiju, bioloģiju un citus priekšmetus, ko bērni ikdienā skolā mācās. Mūsu gadījumā mēs radām iespēju bērniem saredzēt to, ka kosmoss ir tuvāks mums, nekā mums šķiet, ka daudzas tehnoloģijas, kā telefoni, šodien ir pieejamas, pateicoties kosmosa izpētei. Savukārt tas, par ko mēs esam vispār iedegušies šajā projektā, kā būvēt pašiem savus zinātniskos projektus. Ir iespējams izglītības saturā ieviest daudzus dažādus kosmosa tematus."
4. oktobrī Cēsīs notiks svinīgā Kosmosa izziņas centra atklāšana, bet nedēļas nogalē (7. un 8. oktobrī) ar divu dienu atvēršanas svētkiem centrs durvis vērs apmeklētājiem.
Kosmosa izziņas centra ēkas un ekspozīcijas izveides kopējās izmaksas ir ap 12 miljoni eiro. Projekta finansējums no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalsta programmām, kā arī Cēsu novada pašvaldības un valsts budžeta līdzfinansējums.
