Asteroīds "Artjuhs = 2009 HW19" atklāts 2009. gada 16. aprīļa naktī Baldones astrofizikas observatorijā. Asteroīda novērojumus veicis Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta vadošais pētnieks DrPh. Ilgmārs Eglītis, bet koordinātu mērījumus Viļņas Universitātes teorētiskās fizikas un astronomijas vadošais pētnieks, ilgstošais Baldones Astrofizikas observatorijas sadarbības partneris DrPh. Kazimieras Černis.
2009. gadā atklātā asteroīda uzkrāto pozīciju mērījumu apjoms un precizitāte ir pietiekama, lai šo vienu kilometru lielo Saules sistēmas galvenās asteroīdu joslas mazo objektu numurētu un pēc atklājēja priekšlikuma tam dotu vārdu, kuru šī gada jūlijā apstiprināja Starptautiskās Astronomu savienības komiteja, informēja LU.
Asteroīds nosaukts par godu Jurijam Artjuham, kurš ir dzimis 1943. gada 19. aprīlī Viņņicā, Ukrainā. 1965. gadā viņš absolvējis Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti. Uzreiz pēc Rīgas Politehniskā institūta absolvēšanas Artjuhs sāka strādāt Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā (EDI) par inženieri, tad par jaunāko un vēlāk par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, un pēc tam par laboratorijas vadītāju, kur viņš arī nostrādāja gandrīz vai 50 gadus – līdz pat pēdējām mūža dienām 2012. gadā.
1972. gadā Artjuhs aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju un 1990. gadā – tehnisko zinātņu doktora disertāciju. Viņa vadībā un viņam pašam tieši piedaloties, tika radītas dažādas unikālas ierīces – notikumu taimeri, kurus izmanto ne tikai astrofizikā, bet arī medicīnā un ģeofizikā. To vidū ir daudzkanālu spektrometrs "UMP-40" (1975. gadā) astronomijas vajadzībām, lāzera signālu mērīšanas sistēma aerodinamikai "LDIS" (1980. gadā), mērīšanas sistēma "PICAP" (1985. gadā) un notikumu taimeris "А911" (1990. gadā) lāzeru lokācijai. Izstrādātās precīzās notikumu laika mērīšanas tehnoloģijas tika realizētas vairāk nekā 30 sistēmās, kas tika izgatavotas institūtā. Šīs sistēmas darbojas 14 Eiropas un Āzijas organizācijās, kuras nodarbojas ar Zemes mākslīgo pavadoņu lāzera lokāciju un tiek izmantotas praktiski visos kontinentos.
Artjuhs ir vairāk nekā 200 zinātnisko publikāciju, to skaitā divu monogrāfiju autors un apmēram 50 izgudrojumu patentu autors. Viņš ir Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts par ātrās darbības automatizēto sistēmu izstrādi (1980. gadā), Eiropas prēmijas laureāts informātikas jomā (1997. gadā), kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas un akciju sabiedrības "Latvijas Gaisa satiksme" kopīgās prēmijas laureāts par darbu kompleksu, radot Latvijā laika mērīšanas sistēmas Zemes mākslīgo pavadoņu lāzera lokācijai (2005. gadā).
