Cik bērnu grib Latvijas iedzīvotāji, un kas attur no vēlmes īstenošanas? Šķetina RSU pētījums

Pētījums rāda, ka teju puse iedzīvotāju vēlas divus bērnus. 20 gadu griezumā šajā skatījumā būtisku atšķirību Latvijas iedzīvotājiem nav. Toties ir vairāk cilvēku, kuri vēlētos trīs, četrus vai vairāk bērnu – vīriešiem šis procents audzis no 30% līdz 39% un sievietēm no 28% līdz 37%. Nedaudz vairāk nekā pirms 20 gadiem ir to cilvēku, kuri negrib nevienu bērnu: vīriešiem šis procents pieaudzis no 4% līdz 6% un sievietēm no 2% līdz 4%. To, vai ieceres par bērnu skaitu piepildās, nepiepildās vai pārpildās, protams, ietekmē daudz dzīves faktoru – gan ietekmējamu, gan neietekmējamu.

Pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veiktais "Pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem" ir jau ceturtais šāda veida pētījums mūsu valstī. Iepriekšējie veikti 1997., 2003. un 2011.  gadā.

Līdzīgi kā iepriekšējos pētījumos, arī 2023. gadā vadošais šķērslis vēlamā bērnu skaita sasniegšanā ir nestabilitāte ienākumos. Vienlaikus šis šķērslis ir mazākam iedzīvotāju īpatsvaram nekā agrāk. Par ienākumiem vairāk bažījās vīrieši un Rīgā dzīvojošie.

Satraucošs šķiet fakts, ka abās dzimuma grupās, salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījumiem, ir pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kas kā šķērsli norāda veselības problēmas.

Aptaujas dalībniekiem jautāja arī konkrēti par neauglību. Aizdomas par to kopumā ir 8,4% sieviešu un 4,1% vīriešu. Tieši vecuma grupā no 15–35 gadiem attiecīgi 5,5% sieviešu un 3,7% vīriešu. Jāpiebilst, ka pētījumā par neauglību tika definēta situācija, kad, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi un nelietojot nevienu kontracepcijas metodi, grūtniecība nav iestājusies viena gada laikā.

Kopumā ar grūtniecības pieredzi ir 82,6% sieviešu vecumā no 15 līdz 64 gadiem, savukārt 66,2% vīriešu norāda, ka viņu dzimumpartnere ir bijusi stāvoklī no viņa. Bet pēc 50 gadu vecuma 95,5% sieviešu atbildējušas, ka viņām ir bijusi grūtniecības pieredze. Neatkarīgi no tā, kā tā beigusies – jo ne visas grūtniecības beidzas ar dzemdībām vai dzīvi dzimušu bērniņu.

Trešdaļa (31,1%) aptaujāto iedzīvotāju nav izaudzinājuši vai neaudzina nevienu bērnu. Tabulā var redzēt izkārtojumu pa vecuma grupām.

Mediķu attieksme grūtniecības laikā

Viens no aspektiem, kas var ietekmēt gatavību nākamajam bērnam, ir saņemtā aprūpe un dzīvesbiedra atbalsts grūtniecības laikā. Lielākā daļa sieviešu norāda, ka ir apmierinātas (86,6%) ar ārsta vai vecmātes attieksmi, kad apmeklējušas speciālistus pēdējās grūtniecības laikā, turklāt apmierinātība ir uzlabojusies (no 80% apmierināto sieviešu vecumā no 15 līdz 49 gadiem 2011. gadā līdz 90% šobrīd).

Arvien mazāk ir to sieviešu, kurām grūtniecības laikā šķitis, ka viņām speciālists veltījis par maz laika.

Lielākā daļa sieviešu norāda, ka nesenākajā grūtniecībā, kas beigusies ar dzemdībām, ārsta vai vecmātes veltītais laiks sarunām bijis pietiekams (80,4%), īpatsvaram samazinoties ar vecumu (no 81% 15–24 gadu vecumā līdz 74% 50–64 gados). Kopumā tas varētu liecināt, ka veselības aprūpes speciālistu sniegtā aprūpe mūsdienās vairāk atbilst sievietes gaidām.

Mūsdienās vīrietim ir vairāk iespēju būt klātesošam gan grūtniecības aprūpē, gan dzemdībās. Izrādās, ka vairāk vīriešu, kas dodas līdzi savai gaidībās esošai partnerei pie speciālista, ir starp tiem, kuriem ir augstāka izglītība un ienākumi. Retāk sievietei pie speciālista līdzi dodas laukos dzīvojošie un nestrādājošie vīrieši.

Savukārt ģimenes dzemdības vairāk izvēlējušies cilvēki ar augstāku izglītību un ienākumiem, kā arī strādājošie, ar partneri kopā dzīvojošie un Rīgā dzīvojošie.

Lai arī ģimenes dzemdības ir arvien populārākas, vienlaikus kļūst mazāk to vīriešu, kuri vēlētos piedalīties sava bērna pasaulē nākšanā.

Proti, 2011. gadā ģimenes dzemdību īpatsvars 15–49 gadu vecuma grupā bija 15%, bet 2023. gadā jau 41,5%, bet to vīriešu īpatsvars, kuri noteikti vai drīzāk gribētu piedalīties sava bērna dzemdībās, sarucis no 32% 2011. gadā līdz 24% jaunākajā pētījumā. Būtu atsevišķas izpētes vērts, kādēļ ir šādas pārmaiņas.

Līdzās citu attieksmei svarīgs aspekts dzemdību pieredzē ir paša izglītošanās un gatavošanās dzemdībām. Lielākā daļa sieviešu jeb 78,4% norāda, ka bijušas apmierinātas ar sagatavošanu dzemdībām pēdējā grūtniecībā, neapmierināto īpatsvaram esot augstākam 50–64 gadu vecumā. Vienlaikus jaunākās vecuma grupās sievietes un ģimenes biežāk apmeklējušas "vecāku skolu" jeb kursus, kuros sievietes un pārus sagatavo dzemdībām.

Bērni – plānoti un neplānoti

Grūtniecība var iestāties gan plānoti, gan neplānoti. Un ir pārsteidzoši, ka 21. gadsimtā tomēr ir tik liels neplānoto grūtniecību skaits – 45% iedzīvotāju ziņo, ka vismaz viena no dzīves laikā pieredzētajām grūtniecībām nav bijusi plānota.

Tālāk izzinājām, kādēļ bērns pieteicies neplānoti. 54% bija informēti par kontracepciju, bet to nelietoja. 23% saka, ka notikusi kļūme, lietojot kontracepciju, 20% nepareizi izvēlējušies kontracepcijas veidu.

Neplānotas grūtniecības iestāšanās gadījumā izplatītākās izmantotās kontracepcijas metodes abiem dzimumiem ir vīriešu prezervatīvi (41%), pārtrauktais dzimumakts (32%) un kalendārā metode (27%).

Turklāt redzams, ka, neskatoties uz mūsdienās pieejamo informāciju par kontracepciju, jaunākā paaudze nekļūst izglītotāka un kopš 2011. gada dati būtiski nemainās.

Par to esmu pārliecinājusies arī savā profesionālajā pieredzē, organizējot informatīvos pasākumus skolās. Piemēram, jaunieši zina, ka jālieto prezervatīvs, lai izsargātos no grūtniecības un seksuālās pārneses infekcijām, taču nezina, ka prezervatīvs jāvelk jau pašā dzimumakta sākumā, jo sperma var izdalīties arī pirms orgasma un stāvoklī var palikt arī bez penetrējoša dzimumakta.

Jāpiebilst arī par kontracepcijas finansiālo pieejamību – prezervatīvu paciņa nav lēta. Domājams, jaunajiem cilvēkiem kontracepcijas izmantošanu ietekmē finansiāls prezervatīvu (ne)pieejamības aspekts.

Abortu ir mazāk

Mūsdienās cilvēki, piedzīvojot neplānotu grūtniecību, biežāk izvēlas bērnu dzemdēt, un abortu skaits ir sarucis.

Piemēram, vēl 2011. gadā 15–49 vecu sieviešu grupā tikai 39% sieviešu dzīves laikā nebija bijis mākslīgais aborts, tad 2023. gadā tie jau ir 69%. 

Jāpiebilst, ka mazinās arī pusaudžu grūtniecību un abortu skaits. Vienlaikus noteikti jāturpina izglītošana, jo tas, ka nepilngadīgas meitenes, paliekot stāvoklī, neveic abortus, ne vienmēr liecina par informētu, apzinātu izvēli. Esmu runājusi ar pusaudžu ginekologiem, kā arī Bērnu slimnīcas fonda realizētā pētījuma ietvaros veikusi intervijas ar nepilngadīgām grūtniecēm. Secināju – nereti viņas par grūtniecību neuzzina savlaicīgi. Pazuda mēnešreizes? – tā jau notiek, kamēr cikls stabilizējas… Un tad viņas uzzina par grūtniecību pēc 12. gaidību nedēļas, kad ir par vēlu aborta veikšanai. Vai bail teikt mammai, līdz iespējamais grūtniecības pārtraukšanas periods ir beidzies.

Satraucoši, ka no grūtniecības neizsargājas liela daļa cilvēku savās pirmajās dzimumattiecībās. Zīmīgi, ka trešā daļa jauniešu savās pirmajās dzimumattiecībās nav izsargājušies. Tiesa, mūsdienu jaunieši šajā ziņā ir izglītotāki, arī kontracepcijas metodes kļuvušas pieejamākas, jo cilvēku grupā no 50 līdz 64 gadiem, atskatoties uz dzīves pirmo seksu, neizsargājās vēl vairāk – teju 70%.

Kādēļ tomēr aborts tiek veikts? Sieviešu vidū izplatītākais minētais iemels ir pašas nevēlēšanās grūtniecību saglabāt (52%), savukārt vīriešu vidū – partneres vēlme grūtniecību pārtraukt (35,9%). Salīdzinot 2023. ar 2011. gadu, samazinājies to sieviešu procents, kuras abortu veic, jo materiāli nevar atļauties audzināt bērnu (no 46 uz 25%) un to, kuras to dara, jo bērna tēvs viņu pametis (no 8% 2011. gadā līdz 1,8% 2023. gadā). Varbūt tas liecina par tendenci samazināties situācijām, kad vīrietis, uzzinot par grūtniecību, pārtrauc attiecības ar partneri. Bet, iespējams, mainījusies arī sieviešu attieksme pret bērna audzināšanu bez bērna tēva – tas būtu atsevišķas izpētes vērts temats.

Pētījums arī rāda, ka ir būtiski samazinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir gadījuma rakstura sekss.

2011. gadā 15–49 gadus veciem cilvēkiem gadījuma attiecību pēdējā gada laikā nebija bijis 34% vīriešu un 58% sieviešu, bet 2023. gadā tie attiecīgi ir 81% un 86%.

Vienlaikus divi vai vairāk dzimumpartneri pēdējā gada laikā bijuši sešiem procentiem cilvēku (8,4% vīriešu un 3,6% sieviešu). Te jāatzīmē, ka biežāk tas raksturīgs cilvēkiem, kuri ir ilgāk nekā trīs mēnešus šķirti no sava pastāvīgā partnera. Taču arī šeit redzams, ka mīlēties ar citu cilvēku, esot atšķirtībā no sava partnera, izvēlas mazāk cilvēku nekā pirms padsmit gadiem.

Iestājoties "otrajai jaunībai", arī jādomā par drošību

Noteikti vēlos atgādināt, ka kontracepcija seksuālo attiecību laikā nav aktuāla tikai fertilajā vecumā. Proti, vēlos īpaši uzrunāt sievietes pēc 50 gadu vecuma, jo pētījumā viņas atklājas kā īpaša riska grupa. Proti, 90% (!) dāmu 50–64 gadu vecumā gadījuma rakstura dzimumattiecībās nelieto prezervatīvus (vīriešiem šis procents attiecīgā vecumā ir tikai 26%). Latvijā vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir par 10 gadiem īsāks nekā sievietēm. Nereti pēc dzīvesbiedra zaudējuma sievietes piedzīvo "otro jaunību", brauc ceļojumos, veido jaunas attiecības un izbauda seksuālo dzīvi. Tomēr šajā piedzīvojumā jāatceras arī par drošību – pat ja ir iestājusies menopauze un līdz ar to vairs nav nevēlamas grūtniecības iestāšanās riska, prezervatīvs seksa laikā ir jālieto, lai sevi pasargātu no HIV un citām seksuālās pārneses infekcijām.

Kad es vācu datus savam disertācijas darbam, secināju, ka Latvijā nebūt nav retas situācijas, kad sievietēm pēc 50 ir nesen iegūta HIV infekcija…

Aicinu iedzīvotājus iepazīties ar pareizu un zinātniski pamatotu informāciju par seksuālo un reproduktīvo veselību, piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, un izmantot šobrīd plaši pieejamās drošās un augsti efektīvās kontracepcijas metodes, tādējādi pasargājot sevi no nevēlamas grūtniecības, no infekcijām un sniedzot sev iespēju veidot dzīvi atbilstoši savām iecerēm.