CERN veiktajā eksperimentā, iesaistoties Latvijas Universitātes (LU) Lāzeru centra zinātniekiem Mārcim Auziņam un Valtam Krūmiņam, panākti ievērojami zinātniski sasniegumi antivielas fizikas pētniecības jomā – pirmo reizi ar lāzera palīdzību izdevies atdzesēt pozitroniju.
Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš paskaidroja: "Fizikas likumi, kā mēs šobrīd saprotam, paredz, ka mums Visumā ir jābūt vienādi daudz vielai un antivielai. Tas nozīmē, ka, ja mēs šobrīd ar jums esam veidoti no vielas un šeit sarunājāmies, tad kaut kur vajadzētu būt mūsu līdziniekiem, veidotiem no antivielas."
Antivielu Visumā mēs praktiski nekur neredzam, taču to var radīt fizikas laboratorijās, izmantojot milzīgu enerģijas apjomu, proti, hadronu paātrinātājā.
"Mēs radām antivielu ļoti vienkāršu formu, kad mēs elektronu un viņa antidvīni pozitronu saliekam kopā un izveidojam pozitroniju, kurā elektrons un pozitrons ir izveidojuši pāri. No fizikas viedokļa tā ir fantastiski interesanta sistēma," skaidroja Auziņš.
Lielākā problēma, radot antvielas formu, ir tā, ka daļiņas iznīcina viena otru dažu simtu nanosekunžu laikā, tāpēc līdz šim eksperimentu veikšana antivielas fizikas jomā ir bijis izaicinājums. Profesors norādīja: "Tas, ko mēs šobrīd esam izdarījuši kopā ar kolēģiem no citām valstīm, ar lāzera palīdzību šo pozitroniju esam stipri atdzesējuši, noveduši stāvoklī, lai mēs varētu sākt ar viņu veidot tālākus eksperimentus. Tas ir radījis fizikas sabiedrībā ļoti lielu rezonansi."
Šis eksperiments tika plānots daudzu gadu garumā, un tam tikusi uzbūvēta speciāla iekārta. Pētījums palīdzēs meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc viela ir atrodama, bet antivielas nav, un mēģinās atrast atšķirības starp vielu un antivielu.
"Teorija neparedz, ka šāda atšķirība būtu, bet, kā es teicu, teorija nav patiesība pēdējā instancē. Ja mēs varam šo antivielas gandrīz atomu, šo pozitroniju iegūt stāvoklī, kurā mēs varam viņu ērti pētīt, tad mēs varam taisīt ļoti precīzus eksperimentus, piemēram, skatīties, vai Zemes gravitācijas laukā atomi un antiatomi krīt vienādi, vai viņu enerģijas ir absolūti vienādas," norādīja Auziņš.
Ja izdosies pierādīt, ka fizikas teorija ir jāprecizē, tas nākotnē pavērs iespēju jaunai fizikai un virknei jaunu pētījumu.
LU profesors norādīja: "Kādreiz, nu jau vairāk nekā pirms simt gadiem, bija skaidrs, ka Ņūtona likumi apraksta visu to, kas notiek mehāniskajā pasaulē. Tad nāca Alberts Einšteins, kurš teica – nē, Ņūtona likumi nav patiesība pēdējā instancē, tie ir jāprecizē, un radās relativitātes teorija. Man ļoti gribētos cerēt, ka elementārdaļiņu fizikā mēs esam tādā situācijā, kad mēs vienā brīdī konstatēsim, ka mūsu teorijas ir ļoti labas, bet kaut kādās niansēs nav perfektas."
Auziņš norādīja, ka šis sasniegums bruģē ceļu tālākiem pētījumiem, kas ļaus zinātniekiem vēl nebijušos veidos pētīt Visumu veidojošos pamatelementus.
Lasi arī profesora Auziņa zinātnes sleju
