Esam jau pieraduši, ka, izvēloties automātiskos maksājumus, par rēķinu apmaksu galva vairs nav jālauza – vai rēķins nomaksāts laicīgi, vai kaut kas nokavēts, citādi dažreiz piemirstas samaksāt un tad vari palikt bez pakalpojuma. Tomēr arī automātiskajiem maksājumiem der pievērst uzmanību un tos rūpīgi pārbaudīt, jo, iespējams, rēķins pats no sevis kļūst aizvien lielāks un lielāks. Tā noticis Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītājiem.
Valdis Šaicāns izbrīnīts par rēķinā piestādītajiem pakalpojumiem, kas nav izmantoti: "Man novembra rēķins ir par tā, rupji noapaļojot, par trim eiro vairāk nekā parasti. Es, protams, to rēķinu apmaksāju un laimīgi dzīvoju tālāk, līdz es saņēmu decembrī rēķinu par novembri, kur es pēkšņi biju stipri pārsteigts, jo rēķins bija pieaudzis par veseliem 10 eiro. Es esot kaut ko abonējis un uz jautājumiem vairākkārtīgi dažādos veidos, ko tad es īsti esmu abonējis, viņi tā arī atbildēt man nespēja, vienīgais, ko viņa iedeva telefona numuru, uz kuru pazvanīt. Viņi man atzvanīšot 10 darba dienu laikā; viņi man 10 darba dienu laikā nepiezvanīja."
Līdzīgu situāciju piedzīvojusi arī kāda cita skatītāja: "Šogad janvārī saņēmu rēķinu no LMT ar palielinātu summu – par 11,57 eiro. Zvanīju LMT, un operators atbildēja, ka pašai jāzvana un jāskaidrojas. Nu, protams, nesazvanīju. Atkal zvanīju uz LMT, kur visādi izlocījās, bet beigās slēdza visus paaugstinātā pakalpojuma numurus. Samaksāju rēķinu."
Mobilo operatoru skaidrojums – jūs esat abonējuši kaut kādas aplikācijas! Taču pašiem klientiem par tām nav ne jausmas. Valdis Šaicāns: "Kā tas ir iespējams, ka es, sev nezinot, kaut ko abonēju? Jautāju LMT, kā tas ir iespējams, ka jūs ņemat no manis naudu un nekādi nevarat paskaidrot, par ko jūs no manis ņemat naudu, – tas ir pilnīgākais absurds."
Mobilais operators atkal ieteicis sazināties ar pārstāvjiem, kas piedāvā abonēt dažādas aplikācijas, piemēram, jaunākās ziņas, TV portālus, bet pa vidu, iespējams, pieprasa maksu par to, kas nav abonēts.
Valdis Šaicāns stāsta, ka "šis pārstāvis man atzvanīja gandrīz pēc mēneša, acīmredzot, daudz viņiem ir to zvanu, un viņš paskaidroja, ka jā, no mana telefona ir izdarīts šis abonements. Ko es esmu abonējis, to viņi tā arī nevarēja izstāstīt. Es pēc tam arī mēģināju viņiem zvanīt, viņi bija atslēguši, ka es viņiem zvanīt arī vairs nevaru. Tur bija automātiskais atbildētājs pretī, pēc tam, kad izrunājāmies, es vēlreiz gribēju piezvanīt, pavaicāt, nu - varbūt varat paskaidrot, ko esmu abonējis, bet es vairs nevarēju piezvanīt."
Valdis tā arī palicis neziņā, ko tad īsti abonējis un par ko samaksājis? Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) atzīst – šie ir negodīgas komercprakses piemēri.
"PTAC pēdējā pusgada laikā ir saņēmis vairāk kā 100 sūdzību, konsultācijas arī sniedzis tieši par tādiem gadījumiem, kad patērētāji redz, ka šim mobilā pakalpojuma rēķinam ir pievienoti it kā papildu maksas pakalpojumi,"
pauda PTAC pārstāve Sanita Gertmane.
"Kā es varu kaut ko abonēt bez līguma? Es nevaru bankā ieiet bez saviem parakstiem, es nevaru ieiet nevienā valsts iestādes mājaslapā, nelietojot bankas identitāti vai mobilo eparakstu, ejot caur "Latvija.lv", un arī vēl tur man trīs reizes paprasa, vai tiešām tu to gribi?" pārsteigts ir Šaicāns.
To, ka ir problēmas ar šiem pakalpojumu sniedzējiem, kas ir kā starpnieki, jo piestāda rēķinus mobilajiem operatoriem par to, ko klienti vēlas abonēt, atzīst arī paši mobilo sakaru apkalpotāji.
LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte skaidroja, ka "mūsu loma ir līdzīga kā bankām, mēs esam tā iestāde, kura ietur par kādu pakalpojumu maksu un atrāda šo maksu klienta rēķinā. Mēs neesam tie, kas sniedz šos mobilā saturu pakalpojumus, tie ir mūsu partneri, kas tālāk slēdz līgumus ar citiem mobilā satura pakalpojumu sniedzējiem. Mēs esam jau daudz pasākumu veikuši, lai atklātu vai ierobežotu šo negodīgo komercpraksi. Arī mēs esam spēruši šādus tādus soļus, lai šo pakalpojumu padarītu caurspīdīgāku, lai klientam būtu saprotamāki šie nosacījumi."
"Šī problēma ir pēdējā laikā ļoti aktuāla visiem mobilo sakaru operatoriem, kad mēs saskaramies ar šādu negodīgu komercpraksi, kad mūsu klientiem, viņiem negribot, tiek pieslēgti dažāda veida pakalpojumi,
un tad šie klienti vēršas pie mobilo sakaru operatoriem, jo šī summa tiek pieskaitīta viņu ikmēneša rēķiniem klāt. Mēs esam ierobežojuši lielu daļu šo pakalpojumu, kā arī esam devuši iespēju bez maksas bloķēt šādu pakalpojumu pieejamību," ar situāciju iepazīstināja "Tele2" sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis.
Protams, telefonā var nobloķēt dažādu informatīvo pakalpojumu pieejamību, taču jārēķinās, ka vienlaikus tiks bloķēti arī citi pakalpojumi un informācijas avoti, kurus izvēlējāties paši un abonējāt pirms tam.
Gertmane: "Jābūt skaidrai informācijai, ka tas ir līgums vai pirmslīguma informācija, ka tas ir kaut kāds paaugstinātas maksas pakalpojums, ka par to būs kaut kāda papildu maksa un par to, kā atteikties no šī paaugstinātās maksas abonēšanas līguma. Bet šeit tas notiek ļoti maldinoši, patērētājiem vispār nesaprotot, ka viņš uzklišķina uz kaut ko, ka iznirst kaut kāds logs, ka viņš vispār nesaprot un varbūt pat nejauši uzklišķina.
Mobilajam operatoram ir jāizskaidro patērētājam, ar ko viņam paaugstinātas maksas līgums ir noslēgts, kas tas ir par komersantu, un tad patērētājam jāvēršas pie šī komersanta. Mobilajam operatoram būtu jāspēj izskaidrot, no kurienes tas nāk un kas tas ir par komersantu."
Mobilo sakaru sniedzējiem jāpiestrādā pie tā, kādus ārpkalpojumus un sadarbībā ar kādām kompānijām viņi sniedz, bet ikvienam mobilo sakaru lietotājam rūpīgi jāseko līdzi saviem rēķiniem.
