Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem katru gadu visā pasaulē no sirds un asinsvadu slimībām mirst 17,9 miljoni cilvēku, un tas ir visizplatītākais nāves cēlonis. Diemžēl tā tas ir arī Latvijā. Arī mēs visvairāk cilvēku – aptuveni 15 tūkstošus ik gadu – zaudējam sirds un asinsvadu slimību dēļ.
Ar biomateriāliem strādā arī pētnieki Latvijā
Kā būtu, ja saslimšanas varētu risināt nevis ar ķirurģisku iejaukšanos, bet ar injicējamiem biomateriāliem, kas organismā dotos uz konkrētu mērķi, risinātu tur radušos veselības problēmu, un pacients tiktu glābts? Šādi soļi pasaulē jau pamazām tiek sperti, un ar biomateriāliem pētnieki strādā arī Latvijā, kas vieš cerības, ka tā patiesi ir nākotnes medicīna.
"Biomateriāls var būt jebkurš materiāls, ko varam ievietot cilvēka organismā, tas ir bioloģiski saderīgs vai inerts un kalpo mums kā papildu uzlabojošs materiāls.
Biomateriālu centrā mēs vairāk pētām injicējamus hidrogēlus un arī materiālus mīksto audu un kaulu audu atjaunošanai, bet biomateriāls var būt pulverītis, tās var būt granulas, pamatnes, tie var būt vadiņi, stenti, lielie metāla implanti, tās var būt gūžas un veseli kauli. Klāsts ir ļoti plašs," skaidroja Dubņika.
Ja gribam dzīvot ilgāk, audi jāstiprina
Revolucionārs biomateriāls, kas dziedē audus no iekšpuses. Tā varētu raksturot ASV pētnieku Kalifornijas Universitātē Sandjego izstrādātu biomateriālu, ko var injicēt intravenozi un kas samazina iekaisumu audos un veicina šūnu un audu atjaunošanos. Materiāls jau testēts un atzīts par efektīvu grauzēju un citu dzīvnieku modeļos, un, iespējams, tuvākajā nākotnē tas būtu pacientu glābiņš sirds un asinsvadu slimību gadījumos arī Latvijā.
"Tā mēs esam radīti, ka virkne mūsu audu normāli funkcionē jeb strādā 72 gadus, varbūt 75 gadus, virkne mūsu audu diemžēl degradējas vai aiziet bojā, un tas nozīmē, ka, ja mēs gribam dzīvot ilgāk, mums ir jāmēģina meklēt dažādas metodes, kā šos audus stiprināt vai aizvietot. Protams, tas var būt [nepieciešams] arī agrāk pie dažādām traumām vai slimībām. Pēdējos gados visa pasaules pētniecība ir vērsta uz kardiovaskulāro sistēmu pacientiem, kuriem ir miokarda infarkts, un tādu ir ļoti daudz arī Latvijā.
Zinātnieki meklē bioloģiskos medikamentus, kurus pacientam ar miokarda infarktu injicējot vai nu vēnā, vai pa taisno sirds asinsvadā, mēs panāktu labāku rezultātu, mēs spētu aizsargāt šūnas, lai tās neaizietu bojā," skaidroja Krieviņš.
Pētījumos jāinvestē miljoni
Biomateriālu medikamentu radīšanas, testēšanas un ražošanas process ir ārkārtīgi sarežģīts, un viena biomateriāla izstrādei ir nepieciešami vismaz 10 gadi.
"Vienmēr visgrūtākais ir šos rezultātus tālāk pārvērst klīniskajā praksē, jo tas jau vairs nav vairāku tūkstošu jautājums, tas maksā daudzus miljonus, lai izietu visas klīnisko pētījumu fāzes. Līdz ar to ir jābūt ieinteresētai industrijai, kas sākotnēji finansē jaunā medikamenta radīšanu," norādīja Krieviņš.
"Latvijā, es domāju, ka to ir nedaudz grūtāk, bet gan Amerikā, gan Eiropas lielajās valstīs tā nav tik liela problēma, jo viņiem ir daudz industrijas spēlētāju, kas ir gatavi investēt. Tas tirgus ir ārkārtīgi liels. Mēs visi novecojam, tas ir neizbēgams process. Ja kādreiz varēja teikt, ka pensionāri vairāk sēdēja mājās un pieskatīja mazbērnus, tad tagad šie cilvēki ir arvien aktīvāki – brauc uz kalniem, iet pārgājienos. Protams, ka viņi sevi traumē, viņi krīt, viņiem rodas dažādas slimības, bet viņi nevēlas apstāties, viņi ir gatavi jaunu materiālu pētniecībai," vērtēja Dubņika.
