Pirmās asociācijas par sēnēm parasti ir mežs, groziņš, lasīšana un pēc tam garšīgas sēņu mērces pagatavošana mājās. RTU Materiālu tehnoloģiju un dizaina students Eduards Helmuts Šmits sācis pētīt sēņu lietošanu dažādu produktu ražošanā.
RTU Dizaina tehnoloģiju institūta docente Ilze Gudro pastāstīja, ka Eduarda aizraušanās ar sēnēm sākusies trešajā studiju kursā. "Eduards ir viens no tiem studentiem, kas ir bijis uzcītīgs gan mācību procesā, gan arī ārpus tā. Nekad nav bijušas problēmas pajautāt viņam kaut ko izdarīt, viņš palīdzētu. Aizraušanās ar sēnēm viņam sākās trešajā kursā, kad viņš kādā "YouTube" video vai "Google" bija izlasījis, ka no sēņu materiāla var izveidot jaunu materiālu, un tā bija viņa ideja iekļaut to bakalaura darbā," pastāstīja Gudro.
Tikmēr RTU lektors, pētnieks Artūrs Ķīsis studentu sauc par zelta tīrradni. "Īstenībā viņš ir pareizā vietā un laikā. Skatās gan pētniecības sadaļā, gan dizaina, gan mākslinieciskajā, gan tehnoloģiskajā.
Ļoti daudzsološs. Viņš atrodas tikai pašā sākumā. Es domāju, mēs par viņu vēl dzirdēsim," pārliecību pauda Ķīsis.
Visticamāk, nākamajos gados par Eduardu dzirdēsim saistībā ar jaunu produktu ražošanu no sēņu micēlija jeb sēņotnes.
Arī pats Eduards pastāstīja vairāk par sēnēm un materiālu, ko no tām var iegūt. "Laboratorijā ir micēlijs, kas tiek audzēts atsevišķi. Tad tiek pievienots kaut kāds substrāts, caur kuru viņš izaug, un pēc tam to visu ievieto tādā formiņā, kādā vajag. Pieņemsim, tev vajag iepakojumu. Tur viņš saaug kopā. Tad no tā viņš tiek izņemts ārā un ielikts krāsnī izžāvēties. Micēlijs darbojas kā līme vai saistviela," skaidroja RTU students.
Micēlija audzēšana, lai no tā iegūtu dažādus produktus, šobrīd uzņem arvien lielākus apgriezienus Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
Eduards pastāstīja, ka vispopulārākā esot ādu audzēšana. Tās varot izaudzēt, kādā izmērā vien vajadzīgs. Tad ādu lieto apģērbu, apavu un jostu radīšanā. "Izmanto arī kā putuplasta aizstājēju iepakojumos. Nonākot dabā, viņš sadalās daudz ātrāk," skaidroja Eduards.
Audzēšanas process noslēguma fāzē tiek apturēts, micēliju izkaltējot. Tas nozīme, ka ne siksna, ne jaunā jaciņa, ne iepakojums, ne kurpes, nonākot pie patērētāja, vairs neturpinās augt un attīstīties.
Šāda veida jaunais materiāls ir aktuāls pasaulē, jo tas ir biodegradējams un nerada apkārtējās vides piesārņojumu. Eduards uzskata, ka ar laiku neizbēgami tas nonāks arī līdz Latvijai.
"Tas ir jauns materiāls, dārgas izmaksas. Jo vairāk tas tiks pētīts un attīstīsies, jo lētāk sanāks," paredzēja Eduards, piebilstot, ka pāriet uz micēlija iepakojumu jau cenšas arī Latvijā darbojošās kompānijas, piemēram, "IKEA" un "Dell".
Šobrīd putuplasta aizstāšanai tiek izmantotas austersēnes, savukārt ādas audzēšana balstās uz piepēm. Pētniecība dažādu produktu ražošanā no micēlija šobrīd ir pašā sākumā. Ar laiku noteikti tiks atklātas jaunas sēņu sugas, ko varēs izmantot ražošanas procesā. Arī Eduards plāno savus pētījumus turpināt.
