Īstas sarunas par mākslīgo intelektu
Izsaki viedokli par mākslīgo intelektu un dalies savā pieredzē, kā mākslīgo intelektu vislabāk iekļaut savā ikdienā, pievienojoties LSM.lv "Facebook" jaunizveidotajai domubiedru grupai!
Plašu publisku rezonansi starptautiskajos medijos nesen ieguva satraucošs stāsts no Amerikas par mākslīgā intelekta vadītu armijas dronu. Publiskā konferencē mākslīgā intelekta testu un operāciju vadītājs ASV gaisa spēkos pulkvedis Takers Hamiltons izteicās, ka Amerika veikusi testu, kurā mākslīgā intelekta vadīts drons izvēlējies uzbrukt savam operatoram.
Uzbrukums it kā noticis pēc tam, kad drona operators tam pavēlējis neuzbrukt sākotnējam mērķim.
Tomēr drons vēlējies līdz galam izpildīt sev doto uzdevumu. Un šajā gadījumā tā ceļā stāvējis operators.
Satraucošo informāciju pēc tam noraidīja gan ASV bruņoto spēku pārstāvji, gan arī pats Hamiltons, kurš skaidroja, ka esot pārteicies. Ne par konkrēto gadījumu, bet kopējo tehnoloģijas attīstību trauksmi cēlis viens no mākslīgā intelekta pionieriem Džefrijs Hintons, saukts arī par šī izgudrojuma krusttēvu.
"Ir vairāki riski. Risks ražot daudz viltus ziņu – tā, ka neviens vairs nezinās, kas ir īsts. Risks veicināt polarizāciju, liekot cilvēkiem klikšķināt uz lietām, kas viņos izraisa sašutumu. Ir arī risks cilvēkus atstāt bez darba," atzīst Hintons.
Taču bez jau nosauktajiem Hintona galvenais satraukums ir tehnoloģijas uzbūve un tās potenciāls būt krietni gudrākai par cilvēku.
"Bioloģiskais intelekts ir pieradis izmantot maz jaudas – mēs izmantojam tikai 30 vatus. Un mums ir milzīgi daudz savienojumu, apmēram 100 triljonu. Tie ir savienojumi starp neironiem. Mācīšanās sastāv no šo savienojumu stipruma maiņas.
Mūsu līdz šim attīstītais digitālais intelekts patērē daudz enerģijas. Megavats, kad to trenējat. Un mazāk savienojumu, tikai ap triljonu.
Bet tas var iemācīties daudz, daudz vairāk, nekā zina viens cilvēks. Un tas liecina, ka tam ir labāks mācīšanās algoritms nekā cilvēka smadzenēm."
"Pieņemsim, jūs liekat mākslīgajam intelektam kaut ko izdarīt. Jūs piešķirat tam mērķi un spēju izveidot apakšmērķus. Tātad, piemēram, ja vēlaties nokļūt lidostā, apakšmērķis ir izsaukt taksometru.
Viena lieta, ko mākslīgais diezgan ātri pamanīs, ir tas, ka apakšmērķa sasniegšana atvieglos cilvēka dotā mērķa īstenošanu. Tas, kas padara to vieglāku, ir lielākas kontroles iegūšana. Jo vairāk varas tehnoloģijai būs, jo vieglāk tai būs paveikt darbus. Tātad ir saderība," norāda Hintons.
"Mēs piešķiram mākslīgajam intelektam saprātīgu mērķi. Un tas nolemj, ka, lai to sasniegtu – man ir jāiegūst daudz vairāk spēka.
Un tāpēc, ka tas ir daudz gudrāks par mums, tāpēc ka tas ir apguvis visu, ko cilvēks jebkad radījis, izlasījis jebkuru grāmatu, lasījis Makjavelli, tas lieliski zina, kā manipulēt ar cilvēku.
Man ir bažas, ka tas sāks mūs manipulēt, lai tam piešķirtu arvien vairāk varas. Un mums nebūs ne mazākās jausmas, ka tas notiek."
"Tas ir kā, ja citplanētieši jau būtu nolaidušies uz Zemes, bet mēs to īsti neesam sapratuši, jo viņi ļoti labi runā angļu valodā."
Apzinoties riskus, Hintons gan uzskata, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir jāturpina attīstīt. To potenciālie ieguvumi dažādās sfērās ir pārāk ievērojami, lai to nedarītu.
