Portāls LSM.lv piedāvā ieskatu par karadarbībā izmantotajiem droniem.

Irāņu ražotie "Shahed" un krievu ražotie "Geran-2" kamikadze droni

Aizvadītajās pāris dienās šis vārds Latvijā ir locīts daudz un izmantots dažādos komentāros. Par to, ka sestdien, 7. septembrī, Rēzeknes novadā nogāzies "Shahed" tipa drons, kas ražots Krievijā, preses konferencē informēja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš. 

Salīdzinot Aizsardzības ministrijas publicētos dronu atlūzu fragmentus ar droniem, kas atrasti Ukrainā, redzams, ka Gaigalavas pagastā, visticamāk, ir nokritis "Geran-2" modeļa drons. 

Pirmo reizi plašāka sabiedrība par Irānā ražoto "Shahed" tipa dronu uzzināja 2022. gada augustā, kad Krievijas okupācijas spēki tos sāka izmantot pret mērķiem Ukrainā. Tomēr Irāna šos dronus izmanto arī pret mērķiem Izraēlā. 

"Shahed" jeb "lidojošo mopēdu", kā tos iesaukuši ukraiņi, spārnu vēziens ir vairāk nekā 3 metri, un tie sver aptuveni 200 kilogramus.  Saskaņā ar Berlīnes Starptautisko pētījumu institūta Irānas pētnieka Fabiāna Hinza teikto, izmērs un svars ir tas, kas šo dronu padara piemērotu karadarbībai – tas ir viegli transportējams un spēj attīstīt aptuveni 180 km/h lielu ātrumu. 

"Dronā tiek izmantota satelīta vadības sistēma, kas varētu darboties ar precizitāti līdz pieciem metriem,"

medijam "The Washington Post" sacīja Tuvo Austrumu analītiķis Džeremijs Binnijs. Drons aprīkots ar dzinēju, kā arī ar prettraucējumu antenām, kas ļauj saglabāt salīdzinoši precīzu lidojuma trajektoriju. Drons ir spējīgs nest kaujas galviņu, kas sver aptuveni 50 kilogramus. Eksperts norāda, ka tas, iespējams, nav daudz, bet, ja precīzi tiek trāpīts mērķī, tad postījumi ir neizbēgami.

Pētnieks arī norāda uz to, ka "Shahed" droni ir lēni un skaļi, bet to ražošanas izmaksas ir salīdzinoši nelielas – viens drons izmaksā aptuveni 50 000 ASV dolārus, bet ballistiskā raķete, kura spējīga veikt līdzvērtīgu distanci (Irāna apgalvo, ka "Shahed-136" modeļa drons var veikt pat 2500 kilometrus lielu distanci), maksā aptuveni miljonu ASV dolāru. 

Parametros līdzīgs ir arī Krievijā ražotais "Geran-2" drons, kas veidots uz "Shahed-136" modeļa bāzes. Viena no atšķirībām starp abiem "brālēniem" ir navigācijas sistēma, jo Krievija savos dronos izmanto "GLONASS" navigācijas sistēmu. Tāpat atšķirīgs ir to krāsojums – padarot tos "neredzamus" naksnīgajās debesīs, tāpēc Ukrainas spēki naktī izmanto spēcīgus prožektorus, lai izgaismotu naksnīgās debesis. 

"Geran-2" sāka ražot 2022. gada novembrī Tatarstānā. Tur arī droni tiek aprīkoti ar kaujas galviņām. 2024. gada maijā Krievija testēja dronu, kurš spēj "nest" līdz pat 90 kilogramus smagu kaujas galviņu un veikt 1000 kilometru lielu attālumu.

Runājot par kamikadze droniem, karadarbībā no Krievijas puses tiek izmantoti arī "Lancet" modeļa droni, kas ir mazāki, vieglāki un var sasniegt mērķi 40–70 kilometru rādiusā no palaišanas vietas. Tāpat Krievijas spēki pret mērķiem Ukrainā raida "Orlan" tipa dronus, kas atgādina nelielas lidmašīnas un spēj veikt attālumu, kas nav lielāks par 100 kilometriem. 

Kara sākumā lielu lomu aizsardzībā pret Krievijas agresiju spēlēja Turcijas ražotie "Bayraktar" droni, kuru darbības rādiuss ir 300 kilometru.

Arī Ukrainai ir kamikadze tipa droni – "Ukrjet UJ-26", kas spēj veikt 800 kilometrus lielu distanci. Ar šiem droniem, piemēram, no Kijivas var veikt uzbrukumus Maskavai. Ukrainas arsenālā ir arī "Ukrjet UJ-22", kas darbojas kā neliela lidmašīna un nomet sprāgstvielas uz zemes mērķiem. 

FPV droni

Iepriekš minētie dronu modeļi bija tālās darbības iekārtas, bet FPV tipa droni tiek vairāk izmantoti ātriem uzbrukumiem salīdzinoši nelielā attālumā (6–20 kilometri) no ienaidnieka pozīcijām. Neskatoties uz to, ka tie ir mazāk noturīgi pret dažāda veida signāla kropļojumiem, tos manevrēt spējīgus padara pilotēšanas veids – izmantojot īpašas brilles, kurās drona pilots "redz" to, ko "redz" drons. 

Ukrainas aizstāvji šos dronus aprīko ar sprāgstvielām, detonatoriem un paceļ gaisā vienvirziena lidojumam pretī ienaidniekam. 

FPV droni ir arī lētāki par jau minētajiem "Shahed" vai "Geran-2" droniem. To izmaksas mērojamas līdz 500 ASV dolāriem. 

Parasti FPV drons nestrādā viens – ņemot vērā ierobežoto akumulatora darbības laiku, to parasti pavada viens vai vairāki izlūkošanas droni, kas atrod potenciālo mērķi un ļauj komandai sagatavoties uzbrukumam. 

FPV dronus ražo arī Latvijā, un arī mūsu ražotie droni jau palīdz Ukrainas spēkiem noturēt fronti pret agresoru. 

FPV droni kā kurjeri

Līdzīgi kā Krievija pielāgo ražošanu, lai varētu ražot "Shahed" brālēnu "Geran-2", tā arī Ukrainas spēki joprojām turpina attīstīt savas kaujas spējas un atrod jaunus pielietojumus esošajām sistēmām. 

Pavisam jaunākā dronu modifikācija ir Ukrainas izmantotais "Pūķa drons", kas ir parastais FPV drons, kam pievienots īpašs rezervuārs ar granulām, dzelzs oksīdu un alumīniju. 

Sociālajos medijos izplatītajos video redzams, kā drons lidojuma laikā šīs trīs lietas sajauc un izlej pār teritoriju, izraisot ugunsgrēku. Tiek ziņots, ka alumīnija pulvera un dzelzs oksīda sajaukums degot rada 2200 grādu lielu karstumu – galvenokārt šī sistēma izmantota, lai mazinātu Krievijas spēju maskēties. 

Jāsaka, ka šis sajaukums nav nekas jauns, jo izmantots aviācijas bumbās, ko meta no cepelīniem Pirmajā pasaules karā. Arī Otrajā pasaules karā pielietota šī tehnika. 

Izlūkošanas droni

Kā jau pats nosaukums pasaka priekšā, šīs sistēmas tiek izmantotas, lai novērotu apvidu vai konkrētu teritoriju. Lai izvairītos no pamanīšanas, tie pārsvarā atrodas aptuveni 2000 metru augstumā, no kurienes tiešsaistē pārraida aktuālo situācijas video uz komandpunktu. 

Izlūkošanas droni nav aprīkoti ar sprāgstvielām, lai būtu ar nelielu svaru un paildzinātu baterijas darbības laiku. Arī šīs sistēmas, kuras redzamas Ukrainā, izmaksā līdz 3000 ASV dolāriem. 

Runājot par izlūkošanas droniem, jāpiemin tālas darbības izlūkošanas sistēmas. Biežs viesis debesīs virs Melnās jūras, kā arī ap Kēnigsbergu ir ASV pilotētais "Northrop Grumman " drons. 

Šādam dronam iespaidīga ir ne tikai cena, kas sasniedz vairākus simtus miljonu dolāru, bet arī "acs" jeb kamera – no 20 kilometru augstuma tas spēj redzēt notikumus uz zemes un identificēt pat 30 centimetrus lielus objektus. Dronus pilotē no NATO Gaisa spēku bāzes Itālijā, un tā darbības rādiuss var pārsniegt 20 000 kilometru. 

2023. gada martā Krievijas iznīcinātāji virs Melnās jūras notrieca "MQ-9 Reaper" izlūkošanas dronu. Neskatoties uz publiski pieejamajiem video, Krievija noliedza saistību ar drona nogāšanu. 

Pret-dronu sistēmas

Ņemot vērā plašo dronu izmantošanu karadarbībā no abām pusēm, gan Ukraina, gan Krievija izmanto dažādus signāla slāpēšanas rīkus, lai pasargātu, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmas vai kādu svarīgu infrastruktūras objektu.  

Arī šo sistēmu atrašanā liels atbalsts ir no izlūkošanas droniem, kas brīdina par potenciālajām signāla slāpēšanas iekārtām. Kad tiek kropļots drona radiosignāls, pilots var vairs neredzēt drona pārraidīto attēlu vai arī drons vienkārši nokrīt, nesasniedzot mērķi.

Tāpat visā pasaulē aktīvi tiek izmantoti dažādi mobili rīki, piemēram, pret-dronu ieroči, īpašas mugursomas, un atsevišķas valstis pat trenē ērgļus, lai tie ķertu dronus.