Lielāku attālumu veikšanai izmantot ne vien elektroauto, bet arī transportlīdzekļus, kas tiek darbināti ar ūdeņradi, – tāda nākotnē varētu izskatīties transporta nozare, brīdī, kad atteiksies no iekšdedzes dzinēju izmantošanas. Ūdeņraža transportlīdzekļu ieviešanu tirgū šobrīd kavē šī enerģijas veida lielās ražošanas izmaksas.
"Ūdeņradi šobrīd ir dārgi saražot no dabasgāzes. Kaut principā saražot to no dabasgāzes var vislētāk. Dažās ķīmijas nozarēs tas ir kā blakusprodukts, tur tam cenu īsti nerēķina. Ja izmanto dārgu elektrību un to grib pārvērsts atpakaļ elektroenerģijā, tad ir ļoti dārgi," klāstīja Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta pētnieks Pēteris Lesničenoks.
"Iekārtas, kuras ir rūpniecībā [un tās skaitās mazjaudīgas], patērē apmēram 5 megavatus enerģijas stundā. Sanāk 5000 kilovatu stundā," piebilda Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) vadošais pētnieks Vitālijs Komašilovs.
Pie šīs problēmas risinājuma šobrīd strādā LBTU zinātnieki kopā ar partneriem no Rumānijas, Spānijas un Vācijas.
Uzdevums ir rast risinājumu, kā iegūt ūdeņradi, izmantojot zaļo enerģiju, proti, tādu, kas iegūta no saules vai vēja.
"Rumānijā ir uzstādīta eksperimentālā ražotne, kura tiks pieslēgta pie atjaunojamās enerģijas avotiem, tiek izstrādāti mašīnmācīšanās algoritmi un tiks nodrošināta optimāla vadība," skaidroja LBTU vadošais pētnieks Aleksejs Zacepins.
"Lai saražotu ūdeņradi, ir tāda iekārta kā ūdens elektrolīzes iekārta. To var dažādos līmeņos vadīt. Pašā zemākajā līmenī notiek aparatūras vadīšana, kur ir diezgan sarežģīti fiziski procesi," klāstīja Komašilovs. Šī modeļa radīšanā iesaistīti arī pētnieki no citām Latvijas zinātniskajām institūcijām.
"Šis ir digitāls modelis, digitālais dvīnis, kas pēc būtības diezgan precīzi attēlo to, kas aparātā notiek. Mainot parametrus šajā modelī, var mainīt reālo procesu," sacīja Komašilovs.
LBTU pētnieki strādā pie tā, lai ūdeņraža ražošanas process notiktu tieši tad, kad elektrība ir vislētākā, proti, prognozē, kad būs saulainās un vējainās dienas, un iesaka, kad un kādus procesus ražošanas iekārtai vislabāk veikt.
"Pretstatā parastai spuldzei mēs to aparātu nevaram tā vienkārši ieslēgt tāpēc, ka tam vajadzīgs process, kamēr tas iesilst, kamēr tas sāk ražot ūdeņradi. Pēc tam mēs nevaram to uzreiz izslēgt. To vajag paskalot, un ir visādas citas nianses," norādīja Komašilovs.
"Mēs darbojamies ar modelēšanu, simulēšanu un mēģinām ar informācijas tehnoloģiju palīdzību palīdzēt uzņēmējiem pilnveidot, atvieglot un optimizēt šo procesu," piebilda Zacepins.
Modelis pats iesaka, kā darbināt ražošanas iekārtu tā, lai tuvākajās nedēļās vai dienās tā strādātu ar vislabāko rezultātu.
Mērķis ir izveidot sistēmu, kas tajā brīdī, kad rodas enerģijas pārpalikums – spīd saule, ir vējš, saražo ūdeņradi. Pēc tam tas tiek noglabāts un pārvērsts citā enerģijas veidā, proti, piemēram, lai darbinātu transportlīdzekļus.
