Visticamāk, "Facebook" nemaz nevēlas, lai lietotājs abonē versiju bez reklāmām. Tās piedāvāšana ir kā atbilde Eiropas Savienībai (ES) uz ilggadējam prasībām ievērot likumus. Pērn uzņēmums saņēmis kopumā aptuveni pusotru miljardu lielus sodus, stāstīja digitālā mārketinga speciālists Artūrs Mednis.
"Cilvēkam ir iespēja izvēlēties, vai viņš maksās vai nemaksās. Kā jums šķiet, ko cilvēks izvēlas? Un "Facebook" rādīs Eiropai: jā, bet mēs tādu iespēju devām un cilvēki izvēlējās nemaksāt. Ja tas būtu viens dolārs mēnesī, tad piekristu šos 12 gadā, kaut vai 20 gadā samaksāt."
Interesanti, ka "Facebook" piedāvā divas cenas. No datora, piekrītot abonementam, lietotājam jāmaksā nepilni 10 eiro mēnesī, taču no telefona tas ir nedaudz vairāk – 12,99 eiro mēnesī.
Digitālā mārketinga speciālists stāstīja, ka arī citas vietnes šādu praksi pielieto: ""Snapchat" ko šādu jau sen ir izdarījis. "Twitter" (tagad – "X"), kā zinām, dažādas pro fīčas nāk klāt. "Discord" un tā tālāk. Tā ka citi jau to dara. Vienkārši "Facebook" motivācija ir nedaudz cita. Vēl viena būtiska lieta ir tas, ka, kopš mēs sākām izmantot internetu 1994. gadā, internetā pastāv reklāma, un lielā mērā daudzas lietas, ko mēs internetā varam redzēt, ir bez maksas. Bet cilvēkam ir jāsaprot, ka kāds par to maksā. Tas vecais labais teiciens – ja tu nezini, kas ir tas produkts, tad tu esi produkts."
"Facebook" peļņa pērn mērāma vairāku desmitu miljardu dolāru apmērā. Lielākā daļa bijusi tieši no reklāmdevējiem.
Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka stāstīja, ka, arī izvēloties maksas versiju, reklāmas lietotājam būs redzamas, taču tās nebūs personalizētas.
""Facebook" ir pieejama jūsu profila bilde, tas, ko jūs ierakstāt par sevi. "Facebook" zina, ko jūs "laikojat", zina arī, cik ilgu laiku jūs skatāties katru video. No tā mākslīgais intelekts spēj saprast, vai jūs tas piesaista, vai nepiesaista, kas tieši jūs piesaista. Attiecīgi – jūsu draugu loks, kādus komentārus jūs vai jūsu draugu loks atstāj. Mākslīgais intelekts to visu analizē, lai veidotu psiholoģisko profilu," skaidroja Macuka.
Tādējādi – šo datu kopumu var piedāvāt reklāmdevējam, lai tas piemeklētu reklāmu.
Datu apstrāde ir mūsu cilvēktiesības un arī Eiropas Savienības regulas mērķis bija kontrolēt darbības un savus datus. Pašlaik "Facebook" gana daudz informē lietotāju, kā un kādā veidā tas izmanto lietotāja datus.
Macuka norādīja: "Tas, kas šobrīd ir zināms, kādā veidā "Facebook" izmanto datus – pirmām kārtām patērētājs pats var būt vērīgāks un reklāmu viņš redz nevis tāpēc, ka tas ir brīnums, bet tāpēc, ka tādā veidā tika izmantoti viņa dati. Protams, tādā veidā var krietni ietekmēt cilvēku arī kaut ko nopirkt vai pieņemt kādu lēmumu. Un šeit arī ir tā negatīvā puse."
Ja "Facebook" lietotājs izvēlas nemaksāt abonēšanas maksu, platforma turpinās datus izmantot kā līdz šim, apstrādājot datus, nododot tos reklāmdevējam un veidojot personalizētas reklāmas.
