Astronoms Vitālijs Kuzmovs skaidroja, ka augustā Dienvidāfrikas astronomi pamanīja asteroīdu, kas tuvojās Zemei, sāka pētīt tā orbītu un secināja, ka tas ieies uz kādu laiku orbītā ap Zemi. "Tas ir tāds interesants ar diviem pleķīšiem, acīmredzot tam ir uzskrējuši virsū kādi mazi akmeņi," skaidroja Kuzmovs.
Šis asteroīds uz 58 dienām kļuvis par Zemes pavadoni – līdzīgi kā mūsu vienīgais dabiskais pavadonis Mēness. Asteroīda diametrs ir aptuveni 10 metri, bet Zemes atmosfērā tas sava ceļojuma laikā gan nenonāks. Tā vidējais attālums no Zemes ir aptuveni 4,2 miljoni kilometru, kas 10 reizes pārsniedz attālumu starp Zemi un Mēnesi.
"Kas tas ir – vai tā ir atlūza no kaut kā vai tas ir dabīgais asteroīds, tas palika zem jautājuma zīmes, jo līdzīga situācija bija pirms apmēram 20 gadiem, kad parādījās līdzīga izmēra objekts, un arī toreiz domāja, ka tas ir dabīgais asteroīds, bet izrādījās, ka tā ir otrā pakāpe dzinējam no raķetes "Merkurs 5", kas veda astronautus uz Mēnesi," norādīja Kuzmovs.
Zinātnieks arī norādīja, ka ir īpaša asteroīdu grupa, kas ap Sauli riņķo Zemei tuvā orbītā. Ja asteroīds ir tuvāk Saulei, tad tas pārvietojas ātrāk un apsteidz Zemi, un otrādi.
"Ja tas ir nedaudz tālāk no Saules, tad tas nedaudz atpaliek un Zeme to panāk. Tad šie asteroīdi veido tā saukto pakava veida orbītu, kuras rezultātā Zemes gravitācija nedaudz maina tā asteroīda pozīciju pret Sauli, un pa retai reizei aizķeras tie asteroīdi pie Zemes," viņš sacīja, norādot, ka tas notiek gana reti, ja salīdzina ar milzu planētām, piemēram, Jupiteru, Saturnu un Urānu, kurām apkārt pielido un aizķeras krietni vairāk asteroīdu, kas tur arī paliek uz kādu laiku.
Asteroīds Zemei tuvā orbītā ir kopš 29. septembra.
Aplēsts, ka 25. novembrī tas atkal izlidos no Zemes gravitācijas lauka un turpinās savu ceļu, kā arī prognozēts, ka tas atkal pietuvosies Zemei nākamgad janvārī un 2055. gadā.
Kuzmovs skaidroja: "Ja mēs meklējam asociācijas, tad arī basketbolā, kad met grozā bumbu, tad tā pagriežas pa stīpas iekšpusi un izlido ārā. Šeit tas pats tieši ātruma dēļ. Mums tomēr blakus ir arī Mēness, Saule, un šīs ir divas pietiekoši lielas masas, kuru gravitācija izmaina tā asteroīda orbītu un viņš izlido ārā un turpina savu ceļu."
Latvijas Universitātes observatorijā asteroīdu 2024 PT5 gan nevarēs novērot, jo nepieciešams lielāks teleskops. Taču asteroīda reāllaika koordinātām līdzi var sekot vietnē theskylive.com.
Bet observatorijas tornis ir pieejams citiem debesu vērojumiem, un šajā sezonā netrūks dažādu interesantu norišu. Ja laikapstākļi ļaus, jau oktobra beigās varēs vērot komētu un turpmāk arī dažādas planētas, Mēness aptumsumu un zvaigznājus, klāsta astronoms.
"Novembrī būs interesanti, kad būs zvaigznāji, ko parādīt, piemēram, Vērša zvaigznājs vai Oriona zvaigznājs ar tā miglājiem un zvaigžņu kopām, tāpat arī slavenā spožākā zvaigzne no Oriona – Betelgeize. Pēc Jaunā gada būs atkal daudz, ko redzēt – piecas planētas uzreiz būs redzamas, kā arī Mēness plus atkal tie paši zvaigznāji. Būs arī tumšākas debesis, koncentrētāka gaisma," sacīja astronoms.
Viņš norādīja uz vēl kādu interesantu notikumu – rudenī Saturnam neredzēsim gredzenus, jo ar tiem gredzeniem iestāsimies vienā plaknē un vienkārši to biezums nebūs tik liels, lai tādā attālumā mēs tos redzētu. Šī parādība notiek aptuveni reizi 15 gados.
Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī vērot zvaigznes var katru darba dienas vakaru, kad ir skaidras debesis, bet interesentus aicina apmeklējumiem pieteikties iepriekš.
