Gunāra ceļš uz zinātni aizsākās jau skolas laikā – viņam ļoti labi padevās fizika un ķīmija. Pēc studijām augstskolā viņš nonāca Cietvielu fizikas institūtā, kur pievērsās bateriju pētījumiem.
LU CFI direktora vietnieks zinātnes jomā Andris Šternbergs norādīja: "Es viņu varētu raksturot kā vienu no institūta stūrakmeņiem, kas mums šeit ir radījis bateriju virzienu, laboratoriju."
Savukārt LU CFI vadošais pētnieks Gints Kučinskis pauda: "Viņš noteikti ir labsirdīgs un spēj cilvēkus iedrošināt un motivēt darīt lietas. Viņš ļoti veiksmīgi var organizēt arī starptautiskas sadarbības un zināšanas laist veiksmīgi uz āru."
Kādu brīdi Gunārs Bajārs bijis arī Vidzemes Augstskolas rektors un attīstījis šajā universitātē tūrisma programmu, bet kaut kas tomēr vilcis atpakaļ uz zinātni. Atgriežoties Cietvielu fizikas institūtā, kopā ar kolēģiem pievērsies litija jona bateriju pētījumiem.
"Litija jona baterijas ir tās baterijas, kas ir visiem mums. Katram ir mobilais telefons, daudziem arī klēpjdators, planšete. Un, protams, pašlaik, kur visvairāk litija jonu baterijas un nepieciešamas, tās ir elektroautomašīnas," sacīja Bajārs.
Institūtā tiek meklēti veidi, kā šādas baterijas uzlabot, lai, piemēram, elektroauto ar tām varētu veikt lielākus attālumus. Tiek strādāts pie tā, lai baterijas kļūtu arvien plānākas. Tuvāko gadu laikā, ņemot vērā zinātnieku darbu visā pasaulē, litija baterijas kļūs vēl labākas.
Bajārs skaidroja, ka patlaban notiek intensīvs darbs pie ceturtās paaudzes baterijām, kas būs baterijas ar cieto elektrolītu, jo pašlaik tās ir ar šķidro elektrolītu.
Viņš skaidroja: "Ar šķidro elektrolītu ir vairāki trūkumi, kurus novērstu ar cieto. Viens – šķidrais elektrolīts var uzliesmot. Otrs ir tas, ka tam vajag korpusu. Ja mēs taisītu ar cieto elektrolītu, tad mēs ietaupītu arī uz masu. Šīs baterijas būtu vieglākas, jo cietajiem elektrolītiem nevajag korpusu, viņš nekur neaizmuks."
Savukārt piektās paaudzes baterijas, visticamāk, būs litija gaisa baterijas ar 10 reizes lielāku ietilpību. Institūtā tiek pētītas arī nātrija jonu baterijas.
"Nātrijs ir praktiski neierobežotā daudzumā, tāpēc šīs baterijas būtu daudz lētākas, daudz pieejamākas, bet nātrijs neapšaubāmi ir smagāks elements nekā litijs," norādīja pētnieks.
Nātrija baterijām nākotne tiek saskatīta nevis elektriskajās automašīnās, bet kā baterijām, kurās uzkrāt saražoto enerģiju.
"Mēs varam saražot enerģiju ar sauli, tātad ar saules paneļiem. Mēs varam saražot ar vēja ģeneratoriem. Bet, ja mēs saražojam, tad mums uzreiz viņa jāpatērē. Ja mēs nepatērējam, vajadzētu to uzkrāt, jo ne vienmēr būs saule, ne vienmēr būs vējš. Šīs baterijas ir nepieciešamas. Un tas laikam būtu pirmais, kur tās nātrija baterijas varētu noderēt," viņš norādīja.
Lai radītu jaunas un efektīvākas baterijas, vēl priekšā daudz pētījumu.
