Ieva Siliņa: Ko plāno sasniegt Eiropas Komisijas misija ūdeņiem?
Brigita Dejus: Jau kādu laiku Eiropas Komisija ir izvirzījusi piecas dažādas misijas Eiropas līmenī. Visi Eiropas iedzīvotāji virzās uz kopējā mērķa sasniegšanu, un viena no misijām ir par ūdeni. Tai ir virkne izaicinošu mērķu un uzdevumu visas Eiropas līmenī, ieskaitot piekļuvi Vidusjūrai, okeānam, runājot ne tikai par Baltijas jūru. Galvenais ir saglabāt un uzlabot kvalitāti mums pieejamajiem ūdeņiem, piemēram, samazinot bīstamo vielu nokļūšanu ūdenī, samazinot mikroplastmasas piesārņojumu, saglabājot bioloģisko daudzveidību.
Ko katrs no mums var darīt lietas labā?
Vieglākais veids, kā parūpēties par ūdens kvalitāti, ir nepirkt ūdeni plastmasas pudelēs un tādējādi samazināt plastmasas nokļūšanu apkārtējā vidē. Iegādāties savu pudeli, izgatavotu no metāla vai stikla, un atkārtoti uzpildīt tieši no krāna. Mums Latvijā ir tīrs, drošs krāna ūdens un mēs droši to varam darīt. Tā mēs izdarām daudz laba: pirmkārt, samazinām plastmasas piesārņojumu, mainām ikdienas paradumus, otrkārt, tas ir materiālā ziņā izdevīgāk, un, treškārt, tas ir apzinīgi pret apkārtējo vidi un arī stilīgi, jo varam šo daudzkārt lietojamo ūdens pudeli personalizēt.
Vai atkārtojami lietojamā ūdens pudele ir kā īpaši jākopj?
Jā, bieži vien cilvēki, pildot ūdens pudeles, ir pārliecināti, ka ūdens ir ļoti tīrs. Tā arī ir, bet ir normāli, ka ūdenī ir pavisam neliels mikroorganismu daudzums. Pudele saskaras ar cilvēka muti, kurā ir daudz mikrobu, un rokām, uz kurām arī ir daudz mikroorganismu. Ne vienmēr rokas ir kārtīgi nomazgātas, un visi šie organismi var nonākt ūdens pudelē, tādēļ ik pa laikam pudele ir kārtīgi jāizmazgā, it sevišķi tās daļas, kas saskaras ar muti vai rokām, vai kur ir blīves, izcilnīši – tieši tur kaut kas var saķerties vai aizķerties.
Es ieteiktu vai nu kārtīgi izskalot pudeli ar ūdeni vai nedaudz izskalot ar trauku mazgāšanai paredzētu līdzekli, kārtīgi izskalot, un tad nebūs nekādu problēmu.
Kā ir ar pašu ūdeni? Kā varam būt droši par tā kvalitāti?
Ja lietojam ūdeni no centralizētās apgādes sistēmas, tad satraukties par to nevajag. Ūdens līdz mums nonāk drošs un ikdienā patērējams. Ja izmantojam akas ūdeni, tad es ieteiktu reizi gadā pārbaudīt ūdens kvalitāti. Tātad, ir jāpaņem paraugs un jānogādā kādā no Latvijas laboratorijām, kurā var veikt ūdens kvalitātes pārbaudi.
Kur iespējams izsekot informācijai par ūdeni?
Ir vērts ieskatīties ūdenssaimniecības uzņēmumu mājaslapās, tāpat varu ieteikt sekot Latvijas ūdens un kanalizācijas asociācijas mājaslapas jaunumiem. Vēl ir tāda brīnišķīga aktivitāte kā "Ū-vitamīns", kuras mērķis ir kliedēt mītus un informēt par to, ka Latvijā ir droši dzert ūdeni no krāna. "Ū-vitamīns" arī bieži dodas uz skolām, stāsta skolēniem par ūdeni un ieguvumiem, lietojot krāna ūdeni. Tieši bērni un jaunieši ir tie, kas spēj izdarīt atbildīgus lēmumus un arī palīdzēt vecākiem kliedēt mītus. Dažreiz reklāmas nospēlē būtisku lomu, stāstot, ka būsi veiksmīgāks, ja lietosi krāna ūdeni. Tas, protams, tā nav.
Vai ir iespējams apvārdot ūdeni, lai iegūtu veiksmi vai citas labas lietas?
Skatoties no zinātniskā viedokļa, – nē. Tajā pašā laikā, ja jūs paskatieties uz ūdens glāzi un sakāt labus vārdus un tas jūs mudina vairāk dzert ūdeni, tad tas noteikti ir tā vērts. Katru dienu mums ir jāuzņem aptuveni divi litri ūdens. Tas, protams, ir atkarīgs no ikdienas gaitām, sporta aktivitātēm, laika apstākļiem. Karstā laikā mēs patērējam vairāk ūdens. Ūdens ir vitāli nepieciešams mūsu organismam, dzīvības procesu uzturēšanai, un bez tā mēs nekādi nevaram iztikt.
Ja mīļš vārds ūdens glāzei palīdz uzņemt ūdeni nepieciešamajā daudzumā, tad kāpēc ne? Ir vienmēr vērts skatīties uz ūdens glāzi kā uz puspilnu, nevis pustukšu.
To ir viegli darīt šeit, Latvijā, kur mums pietiek ūdens.
Mums ūdens pietiek, bet pasaulē ūdens pieejamība ir ļoti, ļoti liela problēma. Mēs varam būt ļoti pateicīgi, ka mums nav problēmu ar ūdeni. Ikdienā bieži par to pat neaizdomājamies, atveram krānu, ūdens ir, labierīcībās nospiežam podziņu, ūdens aiztek kanalizācijā un tālāk tiek attīrīts. Mums vajadzētu to novērtēt. Ir ļoti daudzas valstis, reģioni, kur dzeramais ūdens ir milzīga problēma un cilvēki ļoti no tā cieš. Mēs varam meklēt jaunas inovācijas, tehnoloģijas, lai risinātu šīs ūdens krīzes problēmas. Meklējot jaunus veidus, kā ūdeni cirkulēt, labāk attīrīt.
Kādi vēl izaicinājumi ir sastopami ūdens jomā?
Jāmin modernā dzīve ar vielām, kas piesārņo vidi. Notekūdeņu stadijā arvien aktuālāka kļūst bīstamo vielu problēma, farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojuma attīrīšana. Šīs vielas nonāk notekūdeņos caur mūsu ķermeni, lietojot medikamentus – daļu no tiem organisms patur, bet pārējais caur organisma atkritumproduktiem nonāk notekūdeņos. Otrs veids, kā veidojas šis piesārņojums, ir – ja neapdomīgi zāles izmetam atkritumos vai kanalizācijā. Zāles ir jānodod utilizācijai aptiekā. Klasiskās notekūdeņu attīrīšanas metodes nav domātas attīrīšanai no farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojuma. Tendences rāda, ka šī problēma arvien pieaug. Ir jāmeklē veidi, kā ūdeni varam attīrīt. Zinātnieki skatās, vai tās būs ķīmiskas vai fizikālas, vai mikrobioloģiskās metodes.
Kādas būtu šīs mikrobioloģiskās metodes?
Savā disertācijā es fokusējos uz mikrobioloģiju, proti, uz mikroskopisko sēņu izmantošanu, un skatījos, vai šīm mikroskopiskajām sēnēm ir potenciāls attīrīt notekūdeņus no farmaceitiskā piesārņojuma. Sēnēm piemīt divas lieliskas īpašības – tās ātri aug, rada lielu biomasu un ar to var absorbēt piesārņojumu, un otra īpašība – sēnēm ir spēja savā vielmaiņā ražot aktīvas vielas, enzīmus, kas var sašķelt farmaceitiski aktīvās vielas līdz tādam līmenim, ka tās nerada draudus apkārtējai videi. Sēņu pasaule ir milzīga, es atklāju, ka dažas sēnes darbojas labi, bet nav vienas unikālas supersēnes, kas spētu paveikt šo darbu ar visām farmaceitiskajām vielām. Turklāt daļa no sēnēm konkurē viena ar otru un vēlas dzīvot atsevišķi. Piemēram, viena sēne labi attīra vienu vielu, bet otra – kādu citu. Bet, saliekot sēnes kopā, rodas konkurence un rezultāti vairs nav tik daudzsološi. Protams, šie pētījumi ir veikti laboratorijas apstākļos, bet, pārnesot risinājumu uz lielākiem notekūdeņu apjomiem, sēnēm var būt izaicinoši veikt savu pienākumu.
Kas notiks, ja mēs nerisināsim šo problēmu un farmaceitiskās vielas nonāks ūdenī?
Īsā atbilde – nekas labs. Piemēram, ir cilvēki, kam patīk lietot nomierinošos līdzekļus. Daļa no šīm atliekām nonāk apkārtējā vidē. Ja tur dzīvo zivis, tās nomierināsies un vairs nebaidīsies no saviem dabiskajiem ienaidniekiem. Negribu nevienu biedēt. Klasiskās attīrīšanas stacijas jau spēj daudzas bīstamās vielas attīrīt, bet mums ir jādomā par nākotni, ilgtspēju, kā varam uzlabot attīrīšanu. Ir vērts arī ieguldīt darbu, lai mēs nemaz nenonāktu līdz medikamentu lietošanai. Ir jādomā par sabiedrības veselības uzlabošanu – vajag sportot, pietiekamā daudzumā dzert ūdeni, veselīgi ēst, atbildīgi lietot medikamentus. Kā mazliet sasāpas galva, uzreiz nevajag ķert pēc tabletes. Varbūt vajag vienkārši padzerties, un sāpes pāries. Protams, ir situācijas, kad nevaram izvairīties no medikamentu lietošanas, īpaši, ja ir notikusi kāda traģēdija, tad jādara, kas jādara dzīves kvalitātes uzlabošanai, līdz varam atgriezties ikdienā.
Ko nozīmē notekūdeņu epidemioloģija?
Notekūdeņi ir kā sabiedrības spogulis, kurā spējam saskatīt sabiedrības paradumus. Piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā partneri no Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biomedicīnas pētniecības un studiju centra un pētniecības institūta BIOR kopā ar industrijas partneriem monitorēja saslimstību sabiedrībā. Analizējot notekūdeņu paraugus, ir redzams, kā izplatās slimība, kāda tipa vīrusi ir izplatīti, no šiem datiem ir iespējams prognozēt slimības attīstības gaitu pēc 14 dienām – saslimstība pieaugs vai samazināsies. Epidemiologi var šos datus izmantot, lai pasargātu sabiedrību. Iespējams arī izdarīt secinājumus par medikamentu patēriņu.
Vai šis pētījums turpinās?
Jā, BIOR mājaslapā katru nedēļu tiek publicēti jaunākie monitoringa dati. Arī citās Eiropas valstīs notiek līdzīgs notekūdeņu monitorings, un zinātnieki domā par to, kā Covid-19 pandēmijas laikā izmantoto metodoloģiju varētu izmantot citu slimību apkarošanai, piemēram, lai ātri un operatīvi varētu reaģēt "X stundā".
Šis jau ir saistīts ar zinātnes komunikāciju.
Jā, zinātnes komunikācija mani ļoti aizrauj. Ir svarīgi ne tikai nodot sabiedrībai pētniecības rezultātus, bet arī paskaidrot sasniegto. Piemēram, medijos bieži runā par mikroplastmasu. Virsraksti mēdz būt šokējoši, piemēram, ziņas par to, ka pat Antarktīdā ir atrasta mikroplastmasa. Tas, kā pietrūkst, ir skaidra ziņa: ko man tas nozīmē? Vai tagad vairs nedrīkstu dzert ūdeni? Nebraukt uz Antarktīdu, ko darīt? Man nav burvju nūjiņas, bet par šo ir jādomā. Turklāt bieži vien tas, ka kaut kas ir atrasts, nenozīmē, ka tas nav bijis iepriekš. Tehnoloģijas attīstās, un varam daudz ko labāk noteikt. Piemēram, fotogrāfijas no kosmosa pirms pieciem, desmit gadiem ir pilnīgi citādas nekā tās, ko varam ieraudzīt šodien.
Citas "Zinātnes vārdā" sarunas
