Lielajā ažiotāžā ir pienācis laiks plašākam skatījumam – ko MI ekspansija nozīmē sabiedrībai? Kamēr precīzu nākotnes prognozi sniegt nevar neviens, dziļāka izpratne par tehnoloģiju un cilvēces attīstības trajektorijām var dot mums iespēju ne tikai pielāgoties, bet arī mazināt riskus un izmantot sniegtās iespējas.
No agrārās revolūcijas līdz kognitīvajai automatizācijai
Reti aizdomājamies par to, kā tehnoloģijas ir veidojušas mūsu dzīvi cauri gadsimtiem, taču tieši tās ir būtiski mainījušas sabiedrību un ekonomiku. Tā saucamās vispārējā nolūka tehnoloģijas (General Purpose Technologies jeb GPT) ir spēlējušas izšķirošu lomu valstu un globālā līmeņa sociālo un ekonomisko struktūru pārveidē, līdzi nesot iespaidīgu produktivitātes pieaugumu. MI ir viena no šādām tehnoloģijām, kas jau šodien iezīmē mūsu nākotni.
Vēsturiskie piemēri liecina par tehnoloģiju ievērojamo nozīmi cilvēces transformācijā. Aptuveni 9000.–8000. g. p.m.ē. cilvēce uzsāka augu kultivēšanu, kas veicināja pāreju no mednieku un savācēju dzīvesveida uz lauksaimniecību ar jauniem sabiedrības un ekonomikas organizēšanas veidiem. Dzīvnieku pieradināšana bija svarīgs solis pārtikas ražošanas efektivitātes palielināšanā. Rakstīšanas attīstība ap 3400.–3200. g. p.m.ē. ļāva cilvēkiem fiksēt savas zināšanas, bet dzelzs pielietošana ap 1200. g. p.m.ē. veicināja lauksaimniecības un karavīru aprīkojuma uzlabošanu. Drukas ieviešana 16. gs. un tvaika dzinējs 1718. gadā kļuva par tehnoloģiskās revolūcijas pamatu. 19. un 20. gs. mijā ar dzelzceļa izveidi, iekšdedzes dzinēju un elektrības izmantošanu notika straujš industriālais progress. 20. gs. otrajā pusē datori un internets iezīmēja informācijas tehnoloģiju ēras sākumu, savukārt biotehnoloģiju attīstība 1994. gadā atklāja jaunas iespējas medicīnā un lauksaimniecībā.
Kurp dodamies tālāk? Klauss Švābs un citi Pasaules Ekonomikas foruma viedokļu līderi norāda, ka MI ir atslēga "Ceturtajai industriālajai revolūcijai", kas saista fizisko, digitālo un bioloģisko pasauli, radot nozīmīgas izmaiņas mūsu ikdienā, darbā un savstarpējā komunikācijā.
Vērojot tehnoloģiju evolucionāro šablonu, varētu šķist, ka viss rit pēc ierasta scenārija – cilvēce turpina savu gaitu un MI ir tikai nākamā transformējošā tehnoloģija civilizācijas attīstībā, kuras sniegtās iespējas apgūsim, bet izaicinājumus pārvarēsim.
Bet vai viss ir tik paredzami?
Tehnologi, filozofi, vēsturnieki kā Mustafs Sulejmans, Sams Hariss un Juvals Harari brīdina – šoreiz ir citādi, un riski civilizācijai var kļūt eksistenciāli. Būtiska MI atšķirība no citām tehnoloģijām – tā var saprast cilvēku labāk nekā viņš pats sevi un var pieņemt lēmumus cilvēka vietā. Vai esam gatavi pieņemt, ka emocionāli neitrāls superintelekts varētu vadīt mūs, pieņemot lēmumus, kas mums pašiem nav pat izprotami?
Sams Hariss attēlo nākotnes mijiedarbību starp cilvēku un MI, salīdzinot to ar mūsu pašreizējām attiecībām ar suņiem, kur mēs, cilvēki, šajā duo uzņemamies superintelekta būtnes lomu. Šāda metafora atklāj pārsteidzošus ieskatus. Cilvēks ir tas, kurš redz lielāku situācijas kopainu, piemēram, bīstamas infekcijas gadījumā, kad pirmais būtu jāupurē dzīvnieks, nevis cilvēks. Hariss mudina mūs pārdomāt, ka, lai arī MI sākotnēji kalpos kā aizsargs un palīgs, tam varētu būt piekļuve plašākai informācijai un spēja pieņemt lēmumus, kas pārsniedz cilvēka izpratni.
Kolektīvās mācīšanās superpaātrinājums
Manuprāt, monumentāls ietvars, kas sniedz ieskatu MI potenciāli transformējošajā spēkā, ir kolektīvās mācīšanās jēdziens, ko skaidro vēsturnieks un nākotnes domātājs Deivids Kristians. Kolektīvā mācīšanās ir tas, kas mūs, cilvēkus, atšķir no pārējām dzīvajām būtnēm un ļāvis izrauties evolūcijas sacensībā. Tā ir spēja uzkrāt un dalīties ar zināšanām un pieredzi – sākot ar valodas attīstību un kultūru līdz masu saziņas līdzekļiem un internetu reālā laikā šodien. Vienkāršs piemērs ir sēņošana. Kārtīgs sēņotājs ik reizi neeksperimentēs ar atrasto sēni, lai izvērtētu tās noderību pārtikā. Pieredze par to, kas ir ēdams, ir uzkrāta kolektīvi un nodota tālāk kā mutvārdos, grāmatās un TV raidījumos no paaudzes paaudzē, bet ne tik tālā nākotnē ar digitālo redzi viedajā ierīcē vai kontaktlēcās.
MI modeļi kopā ar kolektīvi uzkrātajiem datiem par pasauli un mūsu prasmēm izmantot jaunākās tehnoloģijas ir uz ceļa kartes, lai veiktu uzdevumus, kas pavisam nesen bija pilnīgi neiedomājami. Piemēram, sarežģītu slimību ārstēšanā MI varētu analizēt simtiem tūkstošu zinātnisko pētījumu, meklējot atbildes bioloģiskos un ģenētiskos datos, veikt eksperimentus virtuālajā vidē, lai izstrādātu un pārbaudītu jaunas zāles. Biznesā MI aģentam varētu uzdot nopelnīt 100 miljonus eiro. MI pats varētu izpētīt pieprasījuma un klientu datus, radīt populārus produktus, kas precīzi apmierina izvēlētā patērētāju loka vajadzības, un izvietot preces "Amazon" un citās platformās ar precīzi mērķētām kampaņām, lai sasniegtu izvirzītos pārdošanas un peļņas uzdevumus.
Stāstniecības revolūcija
Savukārt plaši pazīstamais vēsturnieks un domātājs Juvals Harari uzskata, ka cilvēku evolucionārā konkurētspēja atrodama spējā izdomāt un ticēt stāstiem jeb fikcijām, kuras ļauj mums sadarboties pasaules mērogā. Tie nav vienkārši stāsti, bet gan ticība idejām, kas veido mūsu civilizācijas – no reliģijām līdz ideoloģijām. Tās ir idejas, kas neeksistē fiziski, bet dzīvo prātos un liek cilvēkiem būvēt piramīdas, doties kosmosā, vai, piemēram, ticēt naudai un kriptovalūtām kā apmaiņas līdzeklim, dzirdot par šo līdzekļu priekšrocībām no finanšu ministriem un kriptoevanģēlistiem. Harari prognozē, ka jau tuvākajā desmitgadē MI varētu pārņemt stāstu radīšanu no cilvēka. Kā redzam jau šodien, tad "ChatGPT" praktiski nav iztēles ierobežojumu. Ar pareizajiem parametriem, datiem, modeļiem un MI pašmācīšanos par to, kas cilvēkiem patīk un uzbudina, varētu radīt dzīvotspējīgus un izcilus stāstus, reliģijas, politisko partiju vai produktu mārketinga komunikāciju plānus, kas pārņems ļaužu prātus.
Jaunā pasaule – superintelekts uz pieprasījumu
Līdzšinējās industriālās revolūcijas apveltīja cilvēci ar masveida mehanizāciju, transformējot fizisko darbu un ievērojami palielinot produktivitāti. Pašlaik esam pārkāpuši jaunu slieksni – automatizācijas primārā joma ir mentālās, kognitīvās un radošās funkcijas. Ja pasauli neskars digitālo sistēmu sabrukums lielu globālo apdraudējumu rezultātā, pašreizējais MI attīstības virziens varētu radikāli mainīt civilizāciju. MI radīs mums pilnībā pārveidotu pasauli jau tuvākajās desmitgadēs.
Manuprāt, tā būs pasaule, kurā MI spēks neaprobežosies tikai ar robotu-putekļsūcēju vai jaunāko ko-pilotu datorā, ko redzam šodien. Intelekts būs atrodams un pieejams ap visām lietām apkārtējā vidē mūsu dzīves un darba sfērās. Šajā intelekta slānī norisināsies arī nepārtrauktas simulācijas par mazām un lielām lietām, palīdzot cilvēkam pieņemt gan ikdienas, gan arī grandiozus nākotnes lēmumus, radīt jaunas inovācijas un strauji progresēt zinātnē. Tas nozīmē, ka mēs piedzīvosim, gan pozitīvu izaugsmi, gan satricinājumus apmēros, kādus līdz šim vēsturē neesam redzējuši. Virzīšanās nākotnē prasīs ne tikai tehnoloģijas lielo labumu apguvi, bet arī apdraudējumu balansēšanu un kļūs par mūsu visu – gan individuālā, gan kolektīvā līmenī – izaicinājumu.
Izmantotie avoti un resursi
- David Christian. Future Stories, a User's Guide to the Future. Bantam Press. 2022.
- Klaus Schwab. Shaping the Future of the Fourth Industrial Revolution. Penguin Random House. 2018.
- Mustafa Suleyman, Michael Bhaskar. The Coming Wave. Crown. 2023
- Sam Harris, (2023). WARNING: ChatGPT Could Be The Start Of The End! The Diary of a CEO.
- Yuval Harari. 21 Lessons for the 21st Century. Vintage. 2018.
- Yuval Harari, (2023). Yuval Noah Harari: An Urgent Warning They Hope You Ignore. More War Is Coming! The Diary of a CEO.
