ĪSUMĀ:
- Viena no ārzemēs populārākajām latviešu izstrādātajām videospēlēm ir "The Case of the Golden Idol".
- Videospēles izstrāde brāļiem Kļaviņiem izmaksājusi ap 100 000 eiro.
- Katru gadu Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācija rīko "Latvijas spēļu gada balvu".
- No biznesa viedokļa iekarot nevis vietējo, bet pasaules tirgu videospēļu izstrādātājam ir izdevīgāk.
- Latvijā nav daudz vietu, kur apgūt videospēļu izstrādi, tomēr tādas ir atrodamas Eiropā.
- Ekonomikas un kultūras augstskolas piedāvātā studiju programma "Datorspēļu dizains un grafika" ir pieprasīta.
Viena no Latvijā veidotām videospēlēm, kas gan lielāku popularitāti un atpazīstamību ir guvusi ārzemēs, nevis Latvijā, ir divu latviešu brāļu Andreja un Ernesta Kļaviņu 2022. gadā radītā videospēle "The Case of the Golden Idol" jeb latviskojot "Gadījums ar zelta elku".
Tā ir detektīvspēle, kurā attēlotie notikumi norisinās 18. gadsimtā un ir saistīti ar kādu aristokrātu ģimeni. Spēlētāja mērķis ir izmeklēt 12 noziegumus, vākt pierādījumus un noskaidrot, kurš ir vainojams noteiktu personu slepkavībās.
Lai gan spēle ir salīdzinoši jauna, tā ir saņēmusi daudz pozitīvu atsauksmju no spēlētājiem, nominēta un arī apbalvota par spēles dizainu un stāstu. Spēle guvusi lielu atzinību no kritiķiem, piemēram, medijā "The Guardian" kritiķis Saimons Parkins uzslavēja "patiesi jaunās un atjautīgās spēles formas" un labi izstrādātās puzles, kas spēlētājam ļauj kļūdīties un mēģināt no jauna.
Meklējuši, kā industrijā pietrūkst
"Kad mēs ķērāmies pie spēles izstrādes, mēs mēģinājām noformulēt problēmas videospēļu industrijā, kaut ko, kā pietrūkst. Mums bija sajūta, ka ir maz spēļu, kas piedāvā detektīvu pieredzi, – ir spēles par būšanu detektīvam, teiksim, ir daudz Šerloka Holmsa spēļu,
bet tu kā spēlētājs patiesībā neizdomā līdz galam tās lietas, tev nav tā patīkamā momenta: ahā, es visu sapratu!"
videospēles "The Case of the Golden Idol" tapšanas procesu atminējās viens no spēles izstrādātājiem Andrejs Kļaviņš.
Ar videospēļu veidošanu viņš nodarbojas vairāk nekā desmit gadu, un šobrīd ir ne tikai spēļu dizainers, bet arī līdzīpašnieks spēļu studijai "Color Gray Games".
Savukārt viņa brālis Ernests ir žurnāla "IR" mākslinieks.
"Spēlētājs klikšķina, skatās uz dažādām vietām, palasa varoņu dienasgrāmatu, apskata, kas viņam ir kabatās, un tad viņam ir jāatver tāds kā domāšanas panelis, kur ir jāaizpilda tekstā tukšie caurumi, proti, kā sauca šo, kas nomira, no kā viņš nomira, kāpēc tas notika, – un ja viņš saliek visu pareizi, spēlētājs ir pabeidzis scenāriju," spēles būtību izskaidroja Andrejs.
Videospēles izstrāde izmaksājusi ap 100 000 eiro
"Videospēļu izstrāde var būt ļoti kompleksa, jo tur vienkopus satiekas māksla, datorkods, mūzika un scenārijs," sacīja Andrejs. Viņš atminējās, ka ar brāli sākotnēji vēlējušies vien pārbaudīt, vai spēles ideja var realizēties un kādu arī uzrunāt, tāpēc vispirms tapusi vien vienkārša demo versija, taču drīz vien pamanīts, ka spēle cilvēkus aizrauj, līdz ar to lemts par labu tās pilnās versijas radīšanai un izdošanai.
Videospēli Andrejs izveidoja divatā ar savu brāli, taču bija arī vajadzīgs spēles izdevējs, kas palīdzēja ar mūziku, teksta rediģēšanu un citiem darbiem. Gala versijas izstrāde aptuveni kopā izmaksāja 100 tūkstoš eiro,
taču spēle nav bezmaksas, un, ņemot vērā tās popularitāti, ilgtermiņā ieguldīto summu ir iespējams atpelnīt un pat iegūt vairāk.
Kā norādīja Andrejs, abi ar Ernestu ir nenormāli priecīgi, ka videospēle ir guvusi popularitāti:
"Tā patiesībā bija un joprojām ir nereāla sajūta, jo mēs vienkārši tā paņēmām un kaut ko uztaisījām, un, acīmredzot, ļoti precīzi trāpījām uz noteiktas auditorijas vajadzībām, uz tāda kā izslāpuma pēc šāda veida spēles.
Ja es nemaldos, no vairāk kā četriem tūkstošiem atsauksmju 98% ir pozitīvas, – un tas ir nereāli augstu."
Labākie Latvijā pulcējas balvu pasniegšanā
"The Case of the Golden Idol" nav vienīgā spēle, kas ir guvusi popularitāti un atzinību ārzemēs. Vēl tikpat lielu uzmanību ir saņēmusi arī daudzspēlētāju spēle "Spider Heck". Populāra ir arī Latvijā radītā virtuālās realitātes frizētavas spēle "Shave & Stuff" un daudzas citas.
Lielu daļu no Latvijas videospēļu nozares apgrozījuma ik gadu veido arī mobilo spēļu izstrādātāji, kur starp veiksmīgākajiem uzņēmumiem ir "Estoty", "Hypercell" un "Beetroot Lab".
Tiesa, jāatzīst, ka arī Latvijā šīs spēles nepaliek nepamanītas.
Katru gadu Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācija rīko "Latvijas spēļu gada balvu", kurā apbalvo labākās Latvijā izstrādātās spēles dažādās nominācijās, piemēram, "Gada spēles dizains", "Gada skaņa un mūzika".
Piemēram, pērn par 2022. gada spēli tika atzīta "The Case of the Golden Idol".
Spēlē, pat nenojaušot par latviešu ražojumu
Latvijā videospēļu nozarē strādā aptuveni 300 cilvēku, kuri pamatā darbojas mazos vai vidējos uzņēmumos vai arī ir individuāli spēļu izstrādātāji. Un, lai gan nozares apgrozījums ir apmēram 25 miljoni gadā, pēdējos gados industrijā novērojama lēna, bet stabila augšana visās jomās.
Kā pastāstīja Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un spēļu izstrādātājs Jāzeps Rutkis, pateicoties dažādiem mūsdienu rīkiem, videospēli var izveidot sākot no nulles eiro līdz pat daudziem tūkstošiem eiro, – summa esot atkarīga no cilvēka vēlmēm un iespējām.
"Ir vairākas samērā veiksmīgas latviešu spēles, bet tur nemēdz pamatā parādīties, ka tas tieši ir veidots Latvijā, tas nav uzsvērts, jo automātiski tas ir globāls tirgus, jo jebkas, ko tu ieliec internetā, ir pieejams visā pasaulē.
Līdz ar to tās spēles pamatā tiek veidotas angļu valodā. Ir spēles, ko cilvēki spēlē, un viņiem tiešām nav ne jausmas, ka tās ir latviešu spēles," sacīja Rutkis.
Rutkis norādīja, ka par notikumiem videospēļu industrijā Latvijas sabiedrība nav tik zinoša – ir vien izveidojusies komūna, kurā lielākoties ir nozares pārstāvji, kas tad attiecīgi apmeklē dažādus pasākumus un ir lietas kursā par notiekošo. Lai šo problēmu risinātu, asociācija mēģina informēt sabiedrību sociālajos tīklos gan par pasākumiem, gan par videospēļu notikumiem Latvijā un ārzemēs.
"Varbūt ir vēl kaut kādi labāki veidi, kā mēs varētu to visu prezentēt un kā palīdzēt izstrādātājam atrast tirgu arī Latvijā,
bet no biznesa viedokļa tas nav tik izdevīgi. Svarīgāk ir mērķēt uz globālo tirgu, jo Latvija ir piliens jūrā. Bet mēs cenšamies, un to būtu vērts darīt," norādīja Rutkis.
"Piemēram, ja paskatās uz Poliju, viņiem ir "The Witcher" spēļu sērija. Man liekas, viņi pat uzdāvināja kopiju pāvestam. Mēs līdz tam vēl neesam nonākuši, bet, cerams, sanāks."
Kas meklē, tas atrod
Lai videospēli izstrādātu, ir vajadzīgas noteiktas prasmes. Vai Latvijā tās var iegūt?
"Tie, kas grib, tie arī meklē un atrod," runājot par iespēju mācīties videospēļu veidošanu, uzsvēra Raimonds Ūdris, kurš Ekonomikas un kultūras augstskolā un Tukuma Digitālajā inovāciju centrā pasniedz kursus spēļu izstrādē un ir viens no vecākajiem spēļu izstrādātājiem Latvijā.
Viņš sacīja – lai gan Latvijā nav daudz vietu, kur spēļu izstrādi apgūt, un lielākoties ir dažāda veida pulciņi vai kursi, arī gribētāju neesot tik daudz.
"Var jau tomēr arī neskatīties tikai uz Latvijas piedāvājumu, mums ir visa Eiropa vaļā, un Eiropā ir daudzas vietas, kur var apgūt, kaut vai Dānija, kur ir bezmaksas augstākā izglītība, kur var atrast ļoti labus kursus.
Es zinu daudzus cilvēkus, kas tur brauc un mācās, bet Latvijā pagaidām ir tikai viens šis kurss Ekonomikas un kultūras augstskolā," norādīja Ūdris, atzīstot, ka situācija varētu būt labāka skolās, kur vēl pirms augstskolas jauniešiem būtu iespēja ieskatīties dziļāk videospēļu nozarē. Tāpat viņš norādīja,
ka šajā situācijā jautājums nav īsti par to, vai kāds ir vai nav gatavs mācīties, bet gan drīzāk par to, ka Latvijā trūkst cilvēku, kas to varētu mācīt.
Viņš pats mācot tikai tāpēc, ka viņam tas patīk, jo ar to īsti nopelnīt nevarot – daudz vienkāršāk ir strādāt "normālu darbu", kur nopelnīt lielu naudu.
Studiju programma pieprasīta
Šobrīd Latvijā vienīgā vieta, kur var iegūt bakalauru grādu videospēļu izstrādē, ir Ekonomikas un kultūras augstskolā. 2012. gadā tā esot aizsākusies Alberta koledžā kā studiju programma ar nosaukumu "Datorspēļu izstrāde un attīstība", taču pēc sešiem gadiem pārveidota par bakalaura studiju programmu "Datorspēļu dizains un grafika" Ekonomikas un kultūras augstskolā.
Pagaidām studiju laiks ir četri gadi, taču studiju programmai notiek pārveidošana uz trim gadiem, lai nozares speciālistus sagatavotu agrāk. Studiju laikā studentus iepazīstina ar datorspēļu industriju, tiek mācīta datorspēļu programmēšana, audio dizains, mākslas vēsture un daudz kas cits.
Kā skaidroja Ekonomikas un kultūras augstskolas "Datorspēļu dizains un grafika" studiju programmas direktore Mg. art. Ksenija Miļča, augstskola sadarbojas ar nozares pārstāvjiem, lai sagatavotu profesionāli, kas prot ne tikai videospēli izstrādāt, bet īstenot to jau studiju laikā.
"Īstenībā [studiju programma] ir ļoti pieprasīta.
Šajā semestrī uz pirmo kursu klātienē iestājās 54 cilvēki, uz neklātieni vairāk nekā 20, un tas ir tikai pirmais kurss.
Arī otrajā kursā ir ļoti daudz cilvēku, pāri 30 tikai klātienē, arī neklātienē ir kādi 20. Respektīvi, interese ar katru gadu aug aizvien vairāk, bet mums ir arī profesionālu pasniedzēju komanda," atklāja Miļča.
Ne visi, kas veido videospēles, izvēlas arī to studēt, tomēr Miļča uzsvēra, ka iegūt izglītību videospēļu nozarē ir būtiski, – tā var iegūt ne tikai vajadzīgās zināšanas, bet arī iespēju iepazīties ar daudziem un dažādiem nozares profesionāļiem, no kuriem var uzzināt pieredzes un veiksmes stāstus, kā arī iegūt kontaktus un pat tālākas sadarbības iespējas.
