"Digitalizācija vairs nav IKT darbības lauciņš. Tā ir kļuvusi par horizontālu disciplīnu, ko izmanto visu jomu zinātnieki. Un zinātnieku uzdevums ir nodrošināt, lai mēs visi maksimāli efektīvi šīs digitālās tehnoloģijas varētu izmantot dažādās jomās," norādīja viens no digitalizācijas virziena kūrētājiem V Pasaules latviešu zinātnieku kongresā RTU Vadības informācijas tehnoloģijas katedras vadītājs Jānis Grabis. "Tehnoloģijas attīstās vairāku gadu garumā. Piemēram, nesen kļuva populārs "ChatGPT" – sarunu bots, kas ļauj rakstīt referātus un ģenerēt programmas kodu. Ir arī tāds ļoti populārs programmētāju portāls, kur var apmainīties ar zināšanām, – "Stack Overflow". Tas jau neilgi pēc tam, kad "ChatGPT" iemantoja popularitāti, aizliedza publicēt rīka ģenerētos kodu fragmentus. Iemesls – tie bieži ir kļūdaini, bet paši "koda ģenerētāji" to nezina. Tas arī ir zinātnieku uzdevums – padarīt tehnoloģijas caurskatāmas, ilgtspējīgas un panākt to, lai tās darbojas sabiedrības labā."
Misija – digitālā globalizācija – izglītība
Par modernu izglītību publiski dzird runājam nākotnes formā, taču daudz inovāciju top jau šobrīd. Turklāt daļa inovāciju noteikti ir komercializējamas un piedāvājamas citu valstu izglītības iestādēm. Latvijas izglītības digitalizācijā liels nopelns ir Latvijas Universitātei (LU) un īpaši Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekānei profesorei Lindai Danielai. Viņas vadībā LU ir tapušas vairākas izglītības tehnoloģiju laboratorijas, tostarp virtuālās realitātes laboratorija, robotikas laboratorija, 3D prototipēšanas laboratorija, digitālo mācību materiālu izstrādes laboratorija.
"Interese no studentiem pastāvīgi palielinās, bet jāatzīst, ka tas ir mīts, ka viņi visu zina. Nezina gan. Studenti zina, kā pieslēgties sociālo tīklu lietotnēm, bet to, kā izveidot mācību materiālu un kur atrast atbilstošu platformu šim mērķim, viņi lielākoties nezina. Ir, protams, daži entuziasti, kas zina. Taču priecē tas, ka viņi mēģina un dara," situāciju rezumē profesore. "Izšķiroša loma procesā ir mācībspēkiem, un mēs arī mācām mācībspēkus. Universitātē ir kursi par to, kā pedagoģiski strādāt digitālajā vidē. 90% mūsu docētāju māca pārējo fakultāšu docētājus. Un mēs patiešām fakultātē esam daudz darījuši, lai tas tā būtu. Dažbrīd tas ir bijis diezgan smagnēji – mūs nesaprata, kad mēs to gribējām darīt. Taču tagad laiks ir pagājis un vairs nevienam nav šaubu, ka tas bija jādara. Ir gandarījums."
Tajā pašā laikā arī jāatzīst, ka iespējas izmantot tehnoloģijas izglītības iestādēs bieži atduras pret finansējuma pieejamību.
Augstākajā izglītībā – pat tik specifiskā kā medicīnas apmācība – ļoti daudz kas notiek digitāli. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir vienīgais simulāciju centrs Latvijā un lielākais Baltijā, kur vienuviet ir atbilstoša infrastruktūra un aprīkojums, lai nodrošinātu prasmju apguvi un pilnveidi, kā arī simulāciju programmu īstenošanu dažādās veselības aprūpes nozarēs. Šobrīd gan studentiem, gan medicīnas aprūpes profesionāļiem pieejama simulēta operāciju zāle, ķirurģisko prasmju apguves telpa, laparoskopisko prasmju apguves telpa, kā arī mikroķirurģijas un pacienta sagatavošanas telpa.
Misija – digitalizācija un cilvēks – kultūra
Šeit sasniegumi ir lokāli, taču tā ir iespēja parādīt sevi un savu kultūru plašākai publikai visā pasaulē. Viena no nozīmīgākajām iniciatīvām ir Digitalhumanities.lv. To veido Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Tīmekļa vietne darbojas kā digitālo humanitāro zinātņu informācijas punkts Latvijā, kur iespējams atrast informāciju par dažādām aktivitātēm, kas tiek veiktas starpinstitucionālā sadarbībā.
Sadaļā "Resursu bibliotēka" atrodams plašs klāsts dažādu digitālo brīvpieejas resursu un rīku, piemēram, digitālā platforma Latviešu folkloras krātuves manuskriptu atšifrēšanai. Manuskripti piedāvāti 11 valodās. Pieejama arī, piemēram, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva audiovizuālo dokumentu digitālā krātuve. Tajā iespējams meklēt Latvijas dokumentālās filmas, kinohronikas, animācijas filmas un spēlfilmas, ko radījuši gan audiovizuālās jomas profesionāļi, gan amatieri, sākot no 1910. gada līdz mūsdienām. Dažādi vizuāli skatāmi materiāli jebkuram interesentam ir pieejami arī YouTube kanālā "Digitālās humanitārās zinātnes Latvijā".
Šobrīd aktuālākais un plašākais projekts sabiedrības un kultūras digitalizācijas kontekstā ir "Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā" jeb DHELI, kas tiek īstenots Valsts pētījumu programmas "Digitālās humanitārās zinātnes" ietvaros un ko finansē Latvijas Zinātnes padome. DHELI projektā tiks īstenoti fundamentāli pētījumi – starptautiski aprobētās datormetodes tiks pielāgotas latviešu, latgaliešu un lībiešu valodas korpusiem. Notiks darbs arī ar Latvijai būtisku humanitāro zinātņu un kultūras materiālu saturu literatūrzinātnē, folkloristikā, valodniecībā, vēsturē un citās humanitāro zinātņu nozarēs. Tiks būtiski papildināti un attīstīti gan digitālie resursi, kas jau guvuši sabiedrības ievērību un tiek plaši izmantoti, piemēram, tezaurs.lv, literatura.lv, garamantas.lv, livonian.tech, gan arī tie, kas ir specifiskāki un izstrādāti zinātniskām vajadzībām, taču var būt noderīgi arī vispārējā izglītībā un citās jomās, piemēram, korpuss.lv, humma.lv, proza.lnb.lv.
Misija – demokrātijas digitālā nākotne Latvijā un digitālā demokrātija
Latvijā valsts institūcijas ir atvērtas dažādām sabiedrības līdzdalības iniciatīvām, tostarp digitālām. Ministru kabineta (MK) izpratnē sabiedrības līdzdalība ir sabiedrības iesaiste regulējuma un politikas veidošanas procesā un citu sabiedrības interesēm nozīmīgu jautājumu risināšanā valsts pārvaldē, pašvaldībā, apkaimē, skolā – jebkur, kur jānonāk pie efektīvākā risinājuma mūsdienu izaicinājumiem. MK tīmekļvietnē internetā arī plaši aprakstīts, kā iespējams piedalīties valsts pārvaldes procesos. Protams, digitalizācija paver plašas iespējas ikvienam sabiedrības loceklim līdzdarboties. Šobrīd redzamākās pilsoniskās iniciatīvas Latvijā ir: ManaBalss.lv, Trauksmescelejs.lv, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija, Latvijas atvērto datu portāls, Kopdare.lv, Cilvektiesibugids.lv.
Viena no vērtīgākajām nozarēm
Latvijā, tāpat kā daudzās citās valstīs, IKT nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi galvu reibinošu attīstību. Finansējuma izsniegšanas uzņēmums "Capitalia" 2022. gadā aplēsis, ka Latvijas IKT nozares vērtība ir aptuveni 2,8 miljardi eiro. Pēdējā gada laikā nozares vērtība palielinājusies par 12%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem nozaru vidū. IKT nozare 2021. gadā nodokļos valsts kopbudžetā samaksājusi 603,25 miljonus eiro, ar darbavietām nodrošinot teju 39 tūkstošus strādājošo.
Apskatot 25 vērtīgākos IKT nozares uzņēmumus, jāsecina, ka teju pusei pamatdarbība saistīta ar datorprogrammēšanu. Taču tajā atrodami arī Latvijā radīti inovatīvi risinājumi. Piemēram, par ceturto vērtīgāko IKT nozares uzņēmumu atzīts "Printful Latvija", kas visā pasaulē nodrošina apdrukāšanas, šūšanas un piegādes ārpakalpojumu. Tas šobrīd Latvijā ir vienīgais tā dēvētais vienradzis jeb jaunuzņēmums, kura vērtība pārsniedz vienu miljardu dolāru. Gaidas un cerības nerimst, ka "Printful Latvija" būs sekotāji. Latvijā ir labi attīstīta jaunuzņēmumu ekosistēma, kas tuvāko gadu laikā noteikti pārsteigs pasauli ar jauniem digitālajiem rīkiem.
