Vienā no RTU laboratorijām jaunieši pēta un cenšas rast risinājumus, kā pilnībā attīrīt centralizētos notekūdeņus, veidojot sistēmu, kas būtu piemērota Latvijas apstākļiem.
RTU pētnieks Aigars Lavrinovičs strādā pie notekūdeņu attīrīšanas un integrēšanas aprites sistēmās,
lai notekūdeņi netiktu uztverti kā atkritumi, bet lai uz tiem sāktu skatīties kā uz resursu.
Parasti pilsētu centralizētie notekūdeņi nonāk attīrīšanas stacijās. Tur tos attīra un pēc tam izlaiž apkārtējā vidē – upē vai jūrā. Tomēr ne visas vielas šādā veidā var attīrīt, un tieši šeit talkā nāktu tas, ko pēta Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās akadēmiskā bakalaura programmas "Biotehnoloģija un bioinženierija" studenti.
"Mēs nevis to izlaižam ārā vidē, bet, izmantojot barības vielas, kas joprojām ir atrodamas notekūdenī, mēs audzējam aļģu biomasu, zooplanktonu, zivis un augus. Respektīvi, mums ir saldūdens barības ķēde, ar kuru mēs kontrolētos apstākļos attīrām notekūdeni un iegūstam vērtīgu biomasu," skaidroja Lavrinovičs.
Šādu biomasu pēc tam var izmantot lauksaimniecībā augsnes bagātināšanai ar barības vielām, bet ne tikai.
Studente Paula Luīze Biteniece pastāstīja, ka izveidota īpaša kamera, kurā, iepildot ogļskābo gāzi, iespējams analizēt to, kā aļģes spēj absorbēt šo gāzi un veidot biomasu.
Tikmēr studente Ieva Adamoviča paskaidroja aļģu priekšrocības: "Aļģēm ir šī foršā iespēja, ka viņas spēj attīrīt gan notekūdeni, gan gaisu vienā piegājienā. Tas notiek fotosintēzes procesā, proti, mums ir gaisma, CO2 un barības vielas, kas ir notekūdenī, un rezultātā mēs iegūstam svaigu gaisu un tīru ūdeni. Kur mēs šo varētu pielietot?
Mājās, ofisos mēs varētu izvietot šos reaktorus un attīrīt gaisu. Proti, nevis pievadīt vēsu gaisu, pie kā esam pieraduši, bet attīrītu gaisu, palielinot skābekļa koncentrāciju."
Savukārt ar zooplanktonu, kas arī ir neizbēgama šīs aprites sistēmas sastāvdaļa, var audzēt un barot zivis, piemēram, līņus. Tiesa, zivis, dzīvojot baseinā, piesārņo tajā esošo ūdeni. Tad tas savukārt tiek attīrīts ar speciālu augu palīdzību. Rezultātā zivis dzīvo tīrā ūdenī.
Studenti norādīja, ka šādu sistēmu var izveidot ne vien laboratorijas vidē, bet to var realizēt arī rūpnieciskos apmēros. Iespējams, nākotnē šādas vai tām līdzīgas aprites sistēmas būs pie visām notekūdeņu attīrīšanas stacijām.
