Jau vairākas reizes Latvijā noticis Aizsardzības industrijas hakatons. Šādā veidā Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centru veido ekosistēmu jaunu aizsardzības tehnoloģiju un risinājumu izstrādes veicināšanai.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons norādīja: ""Makeathon" ir pats pirmais solis, kurā veicinām gan studentus, gan komersantus, arī Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetus domāt par iztrūkumiem un veidiem, kā tos novērst Bruņotajos spēkos."
Komandām, kas sastāv no studentiem, zinātniekiem un ar militāro sfēru saistītām personām, tiek dotas 48 stundas, lai izstrādātu inovatīvas idejas. Šādā veidā tiek attīstītas tehnoloģijas, kas ļauj aprēķināt koordinātas plaša patēriņa droniem vai palīdz noteikt objekta koordinātas ar militāro dronu palīdzību.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Biočipu zinātniskās laboratorijas vadītājs Uldis Bērziņš kopā ar savu komandu izstrādājis veidu, kā pēc iespējas īsākā laikā kaujas laukā karavīri paši saviem spēkiem varētu apturēt asiņošanu.
"Karš ir ļoti nežēlīgs. Tiek norautas kājas, rokas. Cilvēki vairāk mirst nevis no lodēm, bet tieši no noasiņošanas. Laicīgi neapturēta asiņošana," sacīja Bērziņš.
Pie smagām ekstremitāšu traumām cilvēks var noasiņot 30 sekundēs. Tāpēc svarīgi pēc iespējas ātrāk uzlikt žņaugu, tādā veidā aizspiežot artērijas un glābjot savu dzīvību. Ja darba kārtībā ir tikai viena roka, tad kaujas laukā žņaugu paša spēkiem uzlikt būs grūti. Amerikāņi radījuši risinājumu, kurā žņaugi jau ir iestrādāti karavīru apģērbā.
Bērziņš stāstīja: "Viņš faktiski sastāv no astoņiem žņaugiem. Apakšdelms, augšdelms. Šie žņaugi ir neizņemami. Iešūti iekšā. Šis modelis ir labs, bet viņš kaut kā nav iegājies. Nestrādā."
Latvijā radīts jauns risinājums. Nav jāpērk jauni formastērpi. Jau esošajā apģērbā jāiešuj tuneļi. Dodoties uzdevumā, šajos tuneļos iever iekšā žņaugu.
Zemessardzes instruktore Daina Kleinberga pastāstīja: "Pildot uzdevumu, viņš ir aizvērts. Pēc nepieciešamības, ja karavīrs gūst ievainojumu, viņš atver vaļā. Te ir strope, kuru pievelk, un aizver pats arī ciet. Ja karavīrs pēc visiem noteikumiem ir trenējies, tad žņaugu uzlikšanā viņam ir jāiekļaujas 30 sekundēs. Ar šo mēs samazinām laiku. Šis ir desmit sekundēs."
Šī būtu salīdzinoši lēta un vienkārša sistēma.
Bērziņš norādīja: "Principā var pie jebkurām biksēm iestrādāt. Vēlams, lai žņaugs atrastos augšējā trešdaļā. Tuvāk cirkšņiem, tuvāk plecam."
Ja izmēģinājumi būs veiksmīgi, iespējams, nākotnē ar šādiem žņaugiem tiks aprīkots karavīru apģērbs.
