Lielākā daļa ķīmisko elementu periodiskajā tabulā sastopami dabā. Tomēr cilvēks gājis tālāk par dabu – kopš 1952.gada pakāpeniski radīti jauni ķīmiskie elementi, piepulcējot tos 98 dabā esošajiem. Jauni elementi veidoti kodolsintēzes procesā, kurā notiek divu atoma kodolu saplūšana, veicot miljardiem mēģinājumu, līdz tas izdodas.
Jaunais elements radīts laboratorijā Austrālijas galvaspilsētā Kanberā, kur strādā zinātnieku grupa, kura piedalījusies gan jaunākā ķīmiskā elementa sintēzē, gan arī pierādīšanā. Pēc kārtas 117.elementu nosauca par Ununseptiju, un tagad, pēc četru gadu ilgām pārbaudēm to beidzot ļaus pavisam oficiāli iekļaut periodiskajā tabulā.
Zinātnieki saka, ka šo jauno elementu radīšana palīdz saprast pašus fizikas un ķīmijas pamatlikumus atomu līmenī. Praktiski gan tas nozīmē, ka nākotnē varētu tikt pavērtas jaunas durvis jaunu tehnoloģiju izstrādei, piemēram, enerģētikas nozarē.
“Mēs ceram, ka tas, ko mēs šeit uzzinām, varēs daudz plašāk tikt pielietots nākotnē,” saka viens no zinātnieku grupas dalībniekiem Deivids Hinds.
Tātad 117.elements ir sintezēts un sintezēšana apstiprināta. Taču darbs ar to nebeidzas, tagad Austrālijas zinātnieki strādā pie 119. un 120.elementa pierādīšanas.
