Varnas ostā savā pirmajā misijā uz Dienvidpolu pavadīts Bulgārijas militārais un zinātniski pētnieciskais kuģis "Svētais Kirils un Mefodijs". Šī ir arī pirmā reize, kad bulgāru pētnieki paši ar savu transportu sasniegs Bulgārijas polāro bāzi Livingstona salā. Pētījumus Antarktīdā bulgāri sāka pirms 35 gadiem.
"Ceļš nebūs viegls. Tas būs daudzu briesmu pilns. Taču pat pirms 500 gadiem Magelāns savu ceļojumu apkārt pasaulei paveica koka kuģos. Tāpēc esmu pārliecināts, ka mums izdosies un mūs godās," sacīja Bulgārijas Antarktīdas ekspedīcijas vadītājs Hristo Pimpirevs.
Kā izteicies ekspedīcijas vadītājs, ar šo ekspedīciju, kas pēc skaita jau 31., bulgāri pierādīs, ka ir jūras nācija, kura var nodarboties ar zinātni arī pasaules okeānos.
Pētnieki uzslavējuši Bulgārijas valdību par to, ka tā ir sapratusi, cik svarīgi polārie pētījumi ir valsts zinātnei un ārpolitikai. Bulgārijas prezidents Rumens Radevs, vēlot labu ceļa vēju, uzsvēra, ka šis iezīmē jaunu posmu sadarbībā starp zinātniekiem un Jūras spēku floti, kam jāattīstās, lai atklātu jaunus apvāršņus.
"Tas ir vēsturisks jūras brauciens. Tas palīdzēs sasniegt jaunas zinātnes virsotnes un celt valsts prestižu. Vēl viena virsotne, kas stiprinās Bulgārijas autoritāti baltajā kontinentā," pauda Radevs.
Kuģi apkalpo militārpersonas, kuras izgājušas speciālu apmācību kuģošanai ekstremālos apstākļos. Apkalpei būs jāveic viens no sarežģītākajiem maršrutiem – jāšķērso Dardaneļi, Gibraltārs, Atlantijas okeāns. Būs jāpārvar zemeslodes vētrainākie ūdeņi Dreika šaurumā.
Bulgārija jau 35 gadus ir vienīgā Balkānu valsts, kurai ir sava pētniecības stacija Antarktīdā.
Kuģis kalpos arī kā peldoša laboratorija, kas ļaus izpētīt arī dziļākus ūdeņus ap bāzi Livingstona salā. Zinātnieki skaidros, vai piesārņojums no citiem kontinentiem nav sasniedzis pasaules tīrākos ūdeņus.
