"Kopš skārienjūtīgo ekrānu izgudrošanas vai kļūšanas par mūsu ikdienu tehnoloģiju lietotājs ir nulle gadus vecs," stāsta Latvijas Universitātes profesore un digitālās bērnības pētniece Zanda Rubene.
Viņa arī piebilda, ka pasaulē vidēji 47% bērnu līdz divu gadu vecumam sāk izmantot tehnoloģijas.
Datos atspoguļotais skaitlis ir iespaidīgs, taču vienlaikus arī likumsakarīgs, vērtēja Rubene.
"Mēs būtībā dzīvojam divās realitātēs – tiešsaistes un bezsaistes. Un līdzsvars starp šīm realitātēm ir tas, kas mūs padara rīcībspējīgu," skaidroja Rubene, norādot: "Un man ļoti vienmēr patīk apgalvot, ka audzināšanas rezultāts ir tas, ka bērni pēc tam, pēc zināma laika var iztikt bez mums. Tātad mums ir jāpalīdz bērniem tapt par tādiem, kas tiek galā ar izaicinājumiem un var iztikt bez mums. Un tad ir vienkārši jāskatās uz tehnoloģijām tādā griezumā – vai tehnoloģija šajā brīdī viņam to rīcībspēju veicina vai bremzē."
Bērniem būtiskākais vecuma posms bērna attīstībā ir līdz divu, trīs gadu vecumam – tad viņš attīstās gan fiziski, gan emocionāli. Bērns iemācās staigāt, runāt un iekļauties apkārt esošajā vidē. Un tieši tāpēc dažādas viedierīces nedrīkst kļūt par "digitālo aukli", brīdināja centra "Dardedze" klīniskā psiholoģe Anastasija Pušņakova: "Ir jāsaprot, ka visu bērns apgūst caur darīšanu, darbošanos, pasaules iepazīšanu, ar visām viņa maņām, kas viņam ir dotas. Un tas ir pats svarīgākais, ka mēs ļaujam tam visam attīstīties, jo tas ietekmē gan viņa ķermeņa attīstību, gan smadzeņu attīstību."
Daži vecāki gan ir pārliecināti, ka nemitīga planšetes vai tālruņa spaidīšana bērnu attīsta. Psiholoģe atminas, ka daži pieaugušie viņai pat ir atstāstījuši kaut kur reiz lasīto, ka regulārs "darbs" ar šīm ierīcēm attīsta bērnu sīko motoriku. Tas gan esot tikai mīts: "Šīs darbības ir ļoti vienveidīgas, un gala rezultātā tās ir saistītas vēlākā vecuma posmā ar visādām muskuļu atrofijām, nevis ar veicināšanu. Jo tomēr tās ir vienveidīgas kustības, kas beigās nevis attīsta sīko muskulatūru, bet stigmatizē."
Eksperte arī norāda, ka ar tehnoloģijām pārlieku "aplipušiem" bērniem pēcāk ir grūti koncentrēties skolā, viņi mēdz ciest no miega traucējumiem, un, jo īpaši pusaudžu vecumā, arī nemāk komunicēt savā starpā.
"Viņi kļūst sociāli izolēti, un tas ietekmē ļoti daudzas sfēras. Viņi nemāk veidot attiecības, jo šīs ierīces kļūst par emociju apslāpētāju," norādīja Pušņakova, uzsverot, ka viedierīce arī kļūst par starpnieku saskarsmē ar apkārtējiem, proti, ja veidot attiecības kļūst vieglāk ar virtuālajiem, nevis dzīvajiem cilvēkiem, tas var novest pie grūtībām.
Bērniem, kas jaunāki par diviem gadiem, viedierīču lietošana nav ieteicama vispār, bet divus līdz četrus gadus veciem bērniem – ne ilgāk par stundu, liecina Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas.
Tikmēr pusaudži viedās iekārtas var izmantot ilgāk, taču arī tad ieteicamā robeža ir divas stundas dienā. Lai to panāktu, Anastasija Pušņakova iesaka ieviest struktūru attiecībā to laiku, ko bērns pavada, izmantojot tehnoloģijas: "Piemēram, pie galda, kur mēs ēdam, mēs nelietojam [tehnoloģijas]. Tādos svarīgākajos momentos, kad vecāki visbiežāk pieļauj kļūdas, ka dod tad, kad bērns ēd – jo viņš mācās, tikai apgūst visas ēšanas prasmes. Tad, kad bērnam ir slikts garastāvoklis vai negatīvas emocijas. Tad, kad bērnam ir it kā garlaicīgi. Šie ir momenti, kad tieši nevajadzētu dot bērniem ierīces."
Vēl arī jāņem vērā, ka telefons vai planšete nav viennozīmīgi vērtējama kā slikta un bērna attīstību graujoša tehnoloģija. Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene skaidroja, ka tehnoloģijas jāizmanto prātīgi – attīstošiem mērķiem un kopā ar vecākiem.
"Pirmsskolas vecuma bērniem iesaka 15 minūtes kopā ar vecākiem, divreiz 15 minūtes kopā ar vecākiem izmantot tehnoloģijas diennaktī. Tas ir līdzīgi kā mēs ar bilžu grāmatu darām – paņemam klēpī un tad mērķtiecīgi to ekrāna laiku izmantojam pareizāk," viņa skaidroja.
Pārrunājot spēlēs izspēlēto vai planšetes ekrānā redzēto ar saviem vecākiem, ieguvumu ir daudz. Bērns iemācās paust savas emocijas un komunicēt ar citiem, bet vecāki labāk pārzina to, ko bērns dara, lietojot viedierīces.
Turklāt bērniem, kas jaunāki par septiņiem gadiem, likums aizliedz bez vecāku uzraudzības rosīties internetā.
"Vienmēr ir jāatceras, ka Latvijas likums paredz to, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam nedrīkst atrasties viens ne publiskā, ne privātā telpā," atgādināja Rubene, paskaidrojot: "Internets ir publiskā telpa. Ja jūs atstājat bērnu tehnoloģiju priekšā, tehnoloģiju izmantojot kā aukli, jūs faktiski pārkāpjat Latvijas likumdošanu."
Tehnoloģijas arī nevajadzētu izmantot ne kā draugu, ne motivatoru. Klīniskā psiholoģe Pušņakova norādīja, ka vecāku mērķim ir jābūt iemācīt bērniem kontrolēt savas emocijas, uzvedību un ierīču lietošanu.
Lasi arī LSM.lv garstāstu:
