Pēdējās nedēļās kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība līdz ar uzņēmuma "Tesla" 1,5 miljardu dolāru ieguldījumu pārspējusi iepriekšējos rekordus. Šis digitālais rīks būtībā ir programmatūra – ieguldījumu aktīvs, tāds pats kā, piemēram, savulaik tulpju sīpols, kura vērtību nosaka tā popularitāte un ieguldītāju darbības, stāstīja Rungainis.
Finanšu blogeris Kristaps Mors norādīja, ka kriptovalūtas veidotāji sākotnēji vēlējās mainīt finanšu sistēmu, cerot, ka tā kļūs par norēķinu līdzekli, kas nebūtu saistīts ar esošo maksājumu sistēmu, būtu savā tīklā un nebūtu sasaistīts ar bankām. Taču kriptovalūtu vērtība ir pārāk mainīga un nestabila, turklāt transakcijas veikšanai, lai apstiprinātu maksājumu, nepieciešams līdz pat pusstundai laika. Tādējādi pašlaik kriptovalūta galvenokārt ir aktīvs, ar kura tirdzniecību nodarbojas tie, kuri vēlas nopelnīt uz vērtības starpību līdzīgi kā akcijās.
Tomēr, kā uzsvēra Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs, jaunas tehnoloģijas ar finanšu potenciālu vienmēr pievelk noziedzniekus.
Virtuālajām valūtām piemīt augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risks.
Tomēr pašlaik Latvijā lielāko naudas atmazgāšanas risku rada galvenokārt korupcija un kontrabanda.
"Gadā saņemam 5000 ziņojumus par aizdomīgām darbībām. Tikai aptuveni 2% no tiem ir saistīti ar kriptovalūtām. Galvenie noziegumu riski saistībā ar kriptovalūtām notiek tā saucamajā tumšajā tīmeklī, ar tām ir saistīti arī izspiedējvīrusi, krāpšanas un zādzības. Tāpat cilvēki saņem zvanus no svešiniekiem, kuri piedāvā ieguldīt kriptovalūtās, bet pazūd ar visu naudu," galvenos krāpniecības riskus iezīmēja Iļjenkovs.
Lai mazinātu ar kriptovalūtām saistītos riskus, notiek darbs pie likumdošanas sakārtošanas.
"Valstiskā līmenī šī spēle varētu tikt legalizēta trīs četru gadu laikā," sacīja Latvijas Bankas eksperts Klāvs Ozoliņš.
