Nesen izdots zinātnisks ziņojums brīdina, ka laika kļūst arvien mazāk, lai sasniegtu Parīzes klimata konferencē nosprausto ambiciozo mērķi - lai vidējā temperatūra uz planētas nepaaugstinātos vairāk nekā par diviem grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu.
“Kopš Parīzes vienošanās zaļo kustība kļuvusi spēcīgāka, bet ir liela starpība starp to, ko politiķi dara un ko pieprasa šī kustība. [..] Šobrīd valdības dzird daudz no fosilo kurināmo, no naftas, no ogļu industrijas. Un viņi to dzird ar naudu,” medijiem pauda klimata aktīvistu organizācijas “350.org” vadītāja Meja Boiva.
Kaut arī pret klimata zinātni skeptiskais ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis par izstāšanos no nolīguma, tas oficiāli notiks tikai pēc nākamajām prezidenta vēlēšanām, jo pirms izstāšanās ir četru gadu ilgs gaidīšanas laiks. Tāpēc ASV delegācija turpina piedalīties klimata samitos un pārējā pasaule turpina cerēt, ka ASV seja pēc Trampa termiņa beigām mainīsies. Eksperti gan atzīst, ka ASV vilcinājusies arī iepriekš - traucē biznesa intereses.
“Mums ir industrijas, kas attīstījušās, rokot fosilos kurināmos, un tas radījis klimata pārmaiņas. Kompānijas kā “Exxon” un “Shell” to zināja jau 80.gados, un par to meloja. Viņu pašu zinātnieki radīja plānus, kā reaģēt uz klimata pārmaiņām, bet viņi nemainīja savu biznesa modeli. Un šīs kompānijas ir ļoti politiski ietekmīgas - tās lobē, principā nopērk politiķus,” sacīja Meja Boiva.
Arī pasaules līderes zaļajā enerģijā - Ķīnas veikumu nevar vērtēt tik viennozīmīgi.
Ķīna ir pasaules līdere zaļās enerģijas tehnoloģijās - saules, vēja. Bet tā aizvien izmanto ogles elektrībai un arī finansē ogļu būvniecību citās Āzijas valstīs, piemēram, Filipīnās, Vjetnamā un Pakistānā. Tāpēc Ķīnai ir divējāda reputācija.
Visvairāk apdraudētas ir nabadzīgās, mazās valstis un arī salas, kuras klimata pārmaiņu dēļ var vienkārši izzust no zemes virsmas.
“Vēl aizvien ejam nepareizajā virzienā. Subsidējam naftas, ogļu un dabasgāzes izmantošanu. Pietiekami ātri nenotiek pāreja uz tīru, atjaunojamu enerģiju. Valdības ir kūtras centienos palīdzētu mazāk attīstītām valstīm attīstīt ekonomiku tā, lai tā neiznīcina planētu,” norādīja organizācijas “Union of Concerned Scientists” stratēģiskais direktors Aldens Meijers.
Pasaules meteoroloģiskā organizācija nesen paziņoja, ka kopumā emisiju koncentrācija pasaulē 2017. gadā sasniegusi rekordu. Šogad gaidāms emisiju pieaugums vēl par 2%, jo turpinās ar oglēm darbināmu elektrostaciju būvniecība Āzijā un Āfrikā. Meži mirst ātrāk, nekā var ataugt.
Tomēr nav tikai sliktās ziņas. “Labās ziņas - atjaunojamās enerģijas cena strauji kritusies pēdējo trīs gadu laikā, un tas noved pie vairāku ar oglēm darbināmu elektrorūpnīcu likvidēšanu, arī manā valstī – ASV,” pauda Meijers.
