1989. gadā angļu zinātnieks Tims Bērnerss-Lī un Beļģijas zinātnieks Roberts Kajo ierosināja projektu, kurā sasaistīt dokumentus ar hiperteksta saitēm, lai atvieglotu informācijas plūsmu starp zinātniekiem, kuri iesaistīti eksperimentu veikšanā Lielajā elektronu-pozitronu kolektorā un bija pieejams tikai CERN iekšējā tīklā. 1993. gadā CERN paziņoja, ka pieeja “World Wide Web” būs brīva visiem lietotājiem.
“Projekts tapa no kursa darba piezīmēm, kuras rakstīju uz Makintoša datora. Tas bija vakariņās 1989. gada martā. Bet sākotnēji nebija īsti, ar ko dalīties,” atceras Bērnerss-Lī.
Šogad WWW svin savu trīsdesmito jubileju. Šajos gados tas ir pāraudzis neaptveramā globālajā tīklā, ar kuru palīdzību dažu sekunžu laikā var uzzināt visu nepieciešamo informāciju.
“Un internets ir mainījis pasauli. Gan mainījis mūsu uzvedību. Un tas pats, ja ir runa par tehnoloģijām. Internets bija tas galvenais dzinulis jeb, teiksim, pieprasījums pēc datu pārraides, kādēļ ļoti strauji attīstās tehnoloģijas. Un es teiktu, ka tehnoloģijas attīstās nevis evolūcijas procesā, bet revolūcijā. Ļoti daudz kas sasniegts,” saka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns Jurģis Poriņš.
Globālais tīkls ir kļuvis par neatņemamu dzīves daļu gan attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs. 2018. gada beigās pasaulē bija vairāk nekā četri miljardi interneta lietotāju, kas ir 53% no pasaules iedzīvotāju skaita.
2016. gadā ANO atzina piekļuvi internetam par vienu no cilvēka pamatvajadzībām gluži kā tīru ūdeni, elektrību, mājokli un pārtiku. Dzīve bez interneta mūsdienās vairs nav iedomājama.
“Pirms desmit gadiem mēs pat nezinājām, ka mums telefonos būs e-pasti, saziņa, videozvani. Pirms gadiem 20 videozvanus izmantoja tikai speciālisti, tagad ar videozvaniem sazinās vecmāmiņa ar mazbērniem. Tā ir ikdiena. Tāpat mēs nezinājām, ka internets mums būs līdzi mežā, uz ielas. Tā ir šodienas realitāte. Un to, ka tas ienāks aizvien vairāk mūsu dzīvē, par to nav jādomā,” saka tehnoloģiju pārzinātājs Jānis Palkavnieks.
Mūsdienās internetam ir iespējams pieslēgt pat ledusskapi un putekļusūcēju. Globālais tīkls aptver it visu. Līdz ar to krietnāk jādomā par savu drošību. “Ja tu neesi speciālists, nevajadzētu riskēt un uzstādīt mājās iekārtas vai programmatūru, kura nupat izstrādāta vai ir izstrādes stadijā. Ir jālieto lietas, kas ir drošas un pārbaudītas,” norāda Palkavnieks.
Attīstība neapstāsies. Nākotnē internets vēl vairāk ienāks mūzu dzīvē. Un tas būs galvenais palīgs ne tikai ikdienas lietotājiem, bet arī ražošanā, medicīnā un citās jomās. “2020. gadā mums vajadzētu būt apmēram 50 miljardiem dažādu sensoru, kuri saslēgti vienotā tīklā. Mēs varam iedomāties, kas tas ir par milzīgu datu apjomu. Interneta lietojums tikai pieaugs. Ja mēs runājam par tehnoloģijām – viedā medicīna vai viedie automobiļi, autonomi automobiļi, viedais lielceļš. Un tas nozīmē, ka pieprasījums pēc interneta būs vēl lielāks,” saka Jurģis Poriņš no RTU.
