Palīdz pētniekiem atklāt jaunas sugas
Daba ir viena no Latvijas vērtībām, kas joprojām nav pilnībā izzināta un izpētīta. Ja ir interese, ikviens dabas pētīšanas procesā var iesaistīties. Piemēram, sekojot tiešraidēm no putnu ligzdām, ko Latvijā vērot piedāvā Latvijas Dabas fonds (LDF).
Dabas tiešraižu sekotājiem iespējams savstarpēji komunicēt forumā. Tur cilvēki atzīmē laiku, kad noticis kas interesants, tādējādi palīdzot ornitologiem. Dabas pētniekiem iespējams palīdzēt ne tikai sekojot tiešraidēm, bet arī iesniedzot savus novērojumus par savvaļas augiem vai dzīvniekiem mājaslapā dabasdati.lv. https://dabasdati.lv/lv
Šogad tiešraides tiek translētas no deviņām putnu ligzdām, norādīja LDF eksperte Ilze Priedniece. „Piecās no tām notiek ligzdošana. Jūras ērglim jau ir mazuļi izšķīlušies, pārējās četrās vēl putni perē,” par šī brīža situāciju stāstīja eksperte. Viņa atzīmēja, ka tiešraidēm seko ne vien cilvēki Latvijā, bet arī citur pasaulē.
„Visvairāk, protams, ziņo par putniem,” teica Priedniece, piebilstot, ka ziņas par putniem sniedz vairāk nekā 400 cilvēku. Populāras grupas ir arī dienastauriņi, augi, vaboles un sēnes. Palīdzēt pētniekiem ir pavisam vienkārši: ja redzams, kas interesants atliek nofotogrāfēt, ierakstīt skaņu vai video, atzīmēt koordinātes un iesniegt novērojumu vietnē dabasdati.lv.
LDF eksperte atzina, ka pētnieki vieni paši nevarētu ievākt tik daudz datu un informācijas. Saņemot cilvēku iesūtītos materiālus, pētnieki var atpazīt iesūtītā objekta sugu. „Tad šos datus iespējams izmantot tālāk savos pētījumos par sugu sastopamību Latvijā,” datu izmantošanu skaidroja Priedniece.
Ik gadu „dabasdati.lv” saņem aptuveni 900 ziņojumu, kas noder klimatpārmaiņu pētījumiem un jaunu sugu atklāšanai.
„Ienāk arī, piemēram, agrāk Latvijā nekonstatētas sugas, ko pirmo reizi novēro nevis zinātnieki, bet cilvēki, kuri ikdienā strādā pilnīgi citās profesijās,” stāstīja dabas fonda eksperte.
Lauksaimnieku artava zinātnei
Dabas vērošanas process nav vienīgais veids kā sabiedrība var iesaistīties pētniecības procesā. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūts (BIOR) šobrīd veic apjomīgu pētījumu, kurā iesaistītas vairāk nekā 500 slaucamo govju saimniecības. Pētījumā tiek pētīta lauksaimnieku vidū pazīstama dzīvnieku slimība – Q drudzis.
BIOR vadošā pētniece Lelde Grantiņa-Ieviņa uzsvēra, ka pētījums nebūtu iespējams, ja tajā brīvprātīgi neiesaistītos arī lauksaimnieki: “Testēti vairāki desmiti tūkstoši dzīvnieku. Secinājums, ar Q-drudzi praktiski skarta visa Latvijas teritorija”.
Q drudzi ierosina baktērija, kad mīt šūnās. Sekas šai infekcijai ir aborti, priekšlaicīgas dzemdības, nedzīvi dzimuši vai nepilnīgi attīstīti jaundzimušie. Latvijā ar šo infekciju pārsvarā slimo govis, aitas un kazas. Tomēr citviet pasaulē fiksēti gadījumi, kad inficējušies arī kaķi, suņi un vistas. Ar Q drudzi var inficēties arī savvaļas dzīvniekiem – visbiežāk tie ir brieži, stirnas un aļņi.
Neskatoties uz to, ka slimība Latvijā nav tik izplatīta, cik citās valstīs, jāņem vērā, ka inficēties var arī cilvēki. „Ja sieviete dzīves laikā ir inficējusies ar šo baktēriju, pastāv liels risks, ka viņa organismā tā saglabāsies,” sacīja vadošā pētniece. Viņa atzina, ka ikdienā saslimšana var noritēt bez jebkādiem simptomiem, taču, sievietei kļūstot par grūtnieci, baktērijas var aktivizēties.
Latvijā līdz šim nav bijuši lieli slimības uzliesmojuma gadījumi. Visbiežāk infekcija skar tos, kuriem ir vislielākais kontakts ar dzīvniekiem: veterinārārstus un lauksaimniekus. Oficiāli dati liecina, ka vidēji Latvijā ar Q drudzi gadā saslimst viens vai divi cilvēki. Taču bieži slimība noris bez jebkādiem simptomiem, tādēļ cilvēks var pat nezināt, ka ir to pārslimojis. BIOR laboratorijā tika veikts arī pētījums ar brīvprātīgajiem, lai noskaidrotu vai testētie cilvēki jau kādreiz ir slimojuši ar Q drudzi. „Bija 112 brīvprātīgie pētījuma dalībnieki, no kuriem pozitīvi bija 8%,” ar pētījuma rezultātiem iepazīstināja vadošā pētniece.
Viens no lielākajiem cilvēku saslimšanas uzliesmojumiem bijis Nīderlandē laika posmā no 2009.gada līdz 2010.gadam. „Viņiem bija vismaz 4000 reģistrēti saslimšanas gadījumi,” stāstīja Grantiņa-Ieviņa. Tomēr pēc plašākas pētīšanas atklāts, ka inficēto skaits bijis krietni lielāks – ar Q drudzi 4000 cilvēku vietā inficējušies bijuši 40 000 cilvēku, starp kuriem bijuši arī letāli gadījumi.
