Notver augsnes piesārņojumu
Viens no lielajiem lauksaimniecības trūkumiem ir tās radītais piesārņojums. Piemēram, mēslojot laukus, daudz kas nonāk apkārtējā vidē un gan augsnē, gan ūdenī uzkrājas pārāk daudz barības vielu.
Tas tālāk noved pie ūdenstilpju aizaugšanas. Taču nu rasts risinājums, kā laikus notvert barības vielas. Ir izstrādātas speciālas fosfora lamatas, kas ir veidotas, lai to apturētu, nostādinātu un atkal atgrieztu apritē turpat, kur tas radies.
Lielo attīrīšanas darbu veic dažādi augi, notverot aptuveni 70% piesārņojuma. Taču, lai tas notiktu, ūdenim no fermas un laukiem vispirms jānonāk nostādināšanas dīķī. Niedres šim nolūkam tiek speciāli stādītas.
“Ir zināmā slīpumā viss noregulēts – ūdens, kas filtrējas caur granti, pēc tam zemākā vietā iznāk ārā no slēgtās mitrzemes. Un grants paliek piesārņota ar visām tām daļiņām. Un tās daļiņas ir tur, kur aug niedres,” rāda zemnieku saimniecības “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis, “tās [niedres] ēd tagad grantī palikušās vielas.”
Lai arī sākotnēji mākslīgā mitrzeme bija izaicinājums, nu tā ir ērta saimniekošana. Ūdeni no tās tālāk izmanto siltumnīcā laistīšanai. Tajā ūdens nāk no mitrzemes, bet siltums no pašu biogāzes stacijas.
Ar biogāzes izmantošanu siltumam un elektrībai viss nebeidzas. Tās ražošanas pārpalikums, digestāts, tālāk nonāk uz lauka kā uzlabots mēslojums. Bet tā sausā frakcija pārvēršas pakaišos vai kūdrai līdzīgā mēslojumā, kas pielietojumu atkal rod siltumnīcā.
Ja tur nebūtu šādas bezatkritumu tehnoloģijas, tad problēmas radītu ne tikai augošās emisijas, bet arī smakas un mēslu daudzums.
Investīcijas biogāzes iekārtās ir lielas, taču tās atmaksājoties 10 gadu laikā.
Ātrāk esot iespējams atgūt naudu, kas ieguldīta, ja mēģina iegūt tā saucamo uzlaboto biogāzi.
Degviela no kautuvju atkritumiem
Tas, ka biogāzi izmanto siltumam un elektrībai, nav nekas jauns, bet nākamais solis ir to likt lietā automašīnās. Lai ar biogāzes stacijā iegūto metānu varētu braukt, tas vispirms jāattīra. Un lai iegūtu kvalitatīvu biometānu par salīdzinoši zemu cenu, ir jāveido tā attīrīšanas iekārtas.
Šobrīd ar tādu Eiropā esam pirmrindnieki. SIA “Grow energy” stacijā biogāzi iegūst no kautuvju atkritumiem, arī kūtsmēsliem, proti, visa, ko nevēlamies apkārtējā vidē. Rezultātā tiekam pie degvielas, kas var aizstāt pašlaik lietoto fosilo dabasgāzi.
Iespējams, ka šādu iekārtu radīšana varētu būt Latvijas veiksmes stāsts, jo pielietojumu tā varētu rast visdažādākajās saimniecībās. Lai arī biometāna iegūšanā joprojām ir šķēršļi, kas vairāk balstās nevis tehnoloģijās, bet politikā, arvien vairāk tiek domāts par to, kā Latvijā no atkritumiem radīto biometānu piedāvāt tirgū. Uzskata, ka nākotnē visvairāk ar biometānu darbinās tieši lauksaimniecības tehniku.
Gudrā pārtika cūku fermām
Atsevišķs stāsts par zinātnē balstītu lauksaimniecību ir cūku fermu SIA “Ulbroka”, kur ne tikai iegūst biogāzi, bet arī ražo dzīvnieku pārtiku.
Tur katra dzīvnieku grupa tiek pie sev piemērotākā ēdiena – dažāda vecuma sivēni, nobarojamās cūkas, sivēnmātes – katram ir tieši viņu fizioloģiskajām vajadzībām atbilstoša receptūra. Precīzāk barotas cūkas ne tikai labāk aug, bet arī palīdz saimniekot efektīvāk. Un tas šobrīd ir lauksaimniecības jaunais atslēgas vārds.
