Kopš 20. gadsimta 90. gadiem arī ķīmijas zinātne arvien vairāk cenšas pievērsties zaļiem jeb ilgtspējīgiem risinājumiem. Tostarp ilgtspējīgas ķīmijas pētnieki iedibinājuši 12 principus, kuriem sekot, lai mazinātu kaitējumu videi.
Daži no tiem ir, piemēram, radīt tādus produktus, kas noārdās paši; izmantot izejvielas, kas ir atjaunīgas; nodrošināt ķīmiskās pārvērtību procesu laikā tādus apstākļus, kas neapdraud apkārt strādājošos; lietot izejmateriālus atkārtoti.
Baķis skaidroja:
"Šādi principā it kā šķiet paši par sevi saprotami, bet ķīmijas industrijā līdz 1990. gadu sākumam netika īstenoti, jo, protams, ka tas viss prasa daudz darba un investīciju, lai šādus principus iedibinātu."
Vienlaikus viņš atzina, ka ar zinātnieku un ķīmiķu centieniem vien nepietiek: "Bez paradumu maiņas sabiedrībā, – un šeit es nedomāju tikai ņemt papīra maisiņu plastmasas maisiņa vietā, – maz kas ir gaidāms atrisināmies."
Viņš norādīja, ka katram ir iespēja, iegādājoties, piemēram, sadzīves ķīmiju, izvēlēties bioloģiskos produktus. Tāpat svarīgi, pirms kaut ko iegādāties, analizēt produktu dzīves ciklu.
"Tā ir otra lieta, uz ko varam skatīties – cik daudz enerģijas un resursu pielikts, lai produktu saražotu. Un, kas nav mazsvarīgāk, cik daudz enerģijas un pūļu būs jāpieliek, lai produkts nonāktu līdz savai nekaitīgajai dzīves gala stadijai," paskaidroja Baķis.
Piemēram, jāsaprot, vai produkts satur ļoti daudz metāla daļu un vai tās tur vispār ir vajadzīgas. "Visi zinām, ka metāla saražošana prasa ārkārtīgi daudz enerģijas un resursu. Jāskatās arī, vai šīs metāla daļas produktā būs viegli izņemamas, lietojamas atkārtoti, labojot ierīces vai metālu tālāk pārstrādājot jaunos produktos," viņš ieteica.
Tāpat jāatceras, ka enerģija tiek patērēta arī, lai produktu atgādātu no tā ražošanas valsts, tāpēc videi draudzīgāk ir izvēlēties produktus, kas tiek ražoti Latvijā vai kaimiņvalstīs.
Baķis uzsvēra, ka bioloģisku mājas kopšanas līdzekļu vai kosmētikas iegādāšanās pasargā ne tikai vidi, bet arī pašu cilvēku. Iegādājoties, piemēram, kosmētiku, svarīgi, lai tajā nav parabēnu.
"Tās ir vielas, kuras zināmā mērā atgādina mūsu pašu hormonus un var nelabvēlīgi ietekmēt procesus mūsu organismā. Protams, valsts un Eiropas Savienība par to ir parūpējusies – šādas vielas tiek kontrolētas un arvien mazāk tiek atļautas pieļaujamās koncentrācijas," Baķis atzina.
Pētnieks ieteica nesekot reklāmu saukļiem, bet arī izvērtēt, vai kosmētikas iedarbība ir zinātniski pamatota: "Kosmētika ir interesanta nozare, jo, no vienas puses, tā ir stingri regulēta, bet, no otras puses, – nav nepieciešami neapgāžami pierādījumi, ka kaut kas strādā. Ja jūs ieraugāt uz produkta, ka tas satur 30 sastāvdaļas, jums nav lielas drošības [par efektivitāti].
To es iesaku visiem – painteresēties, vai ir kādi pierādījumi, ka tam, ko jūs lietojat, ir kāds efekts."
