Lai gan zinātnieki aktīvi strādā pie tā, lai saprastu digitālo rīku un digitālās vides ilgtermiņa ietekmi uz cilvēkiem, pētījumu rezultāti iepaliek tam ātrumam, kādā attīstās tehnoloģijas. Pētījumi iepaliek, jo – lai zinātnieki saprastu, kas notiek cilvēku prātā, jāveic eksperimenti, taču tie ir ilgi un daudz niansētāki nekā tehnoloģiju izstrāde, norādīja Šķilters.
"Tas izskaidro to, kāpēc tad, kad mēs lejupielādējam kādu rīku, mums problēma ir tāda, ka ļoti bieži rīki pretendē uz to, ka tie uzlabo atmiņu vai mūsu kaut kādas uzmanības spējas, bet tie jau nav testēti – neviens nezina, ko tie dara ar mums," viņš skaidroja.
Vienlaikus profesors uzsvēra, ka cilvēki, visticamāk, ir adaptējušies digitālajai videi, un turpinās adaptēties, tāpēc, vērtējot tehnoloģiju un digitālo rīku negatīvo ietekmi, jānošķir sekas īstermiņā un ilgtermiņā.
"Ja domājam par mums šeit un tagad, mēs varam redzēt negatīvu ietekmi tajā, ka mūsu koncentrēšanās spējas, iespējams, ir traucētas, un digitālās ierīces traucē mums būt kreatīviem, arī tādi pētījumi ir," atzina Šķilters.
"Ja skatāmies ilgtermiņā, cilvēku kognitīvās spējas adaptējas tiem rīkiem un arī sociālajiem tīkliem, un es nedomāju, ka, ilgtermiņā skatoties, tas ir kāds problemātisks aspekts, ko ar mums tā digitālā vide dara.
Es domāju, ka evolūcijas gaitā cilvēks ir ļoti veiksmīgi adaptējies visām izmaiņām, kolēģa vārdiem izsakoties, cilvēks ir tāds kognitīvais hameleons. Digitālie rīki jau nedara neko jaunu, salīdzinot ar to, kas ir bijis tad, kad cilvēki sāka lasīt grāmatas vai skatīties televīziju," viņš skaidroja.
Kā piemēru Šķilters minēja jau gadu desmitiem ilgstošo diskusiju par to, kā dažādi digitālie rīki, digitālie kalendāri, aplikācijas, viedierīces ietekmē cilvēku atmiņu.
"Patiesībā salīdzinoši nesen kolēģiem izdevās arī eksperimentāli, ne tikai novērojumu veidā, konstatēt, ka īstenībā nekādas digitālas demences nav," viņš norādīja.
"Vienkārši ir cita lieta – cilvēkiem ir tendence mazliet labāk atcerēties lietas, izmantojot digitālos rīkus, tāpēc, ka tās svarīgākās lietas, kas ir viņu kalendāros, atbrīvo vietu vēl kaut kam citam, ko atcerēties. Tad sanāk tā, ka atceras arī tās svarīgās lietas, bet arī vēl kādas papildu nianses. Līdz ar to varam teikt, ka digitālo rīku ietekme uz cilvēku atmiņu noteikti nav negatīvi vērtējama, drīzāk pozitīvi," skaidroja Šķilters.
Savukārt, vērtējot bažas par to, kā tehnoloģijas ietekmē cilvēku komunikācijas un sociālās spējas, profesors atgādināja, ka digitālie rīki jau ir kļuvuši par daļu no mūsu sociālās vides.
"Tie nav kaut kas ārpus esošs, mēs uztveram tos kā daļu no mūsu attiecībām. Līdz ar to mēs esam priecīgi, bēdīgi par to, kas notiek sociālajos tīklos, ko mēs savukārt varam redzēt digitālajos rīkos. Līdz ar to jāsaprot, ka digitālo rīku jēga ir tā, ka tiem jau piemīt sociāla funkcija mūsu dzīvē," viņš skaidroja.
