Mūsdienās gandrīz nekur nevaram iztikt bez skārienjutīgiem ekrāniem. Tie ir mūsu telefonos, ūdens automātos un ierīcēs, kuras izmantojam, iestājoties rindā, piemēram, bankā. Tomēr visas šīs vietas ir bagātas ar baktērijām un uz tām arī var atrasties vīrusi, tajā skaitā koronavīruss, kas izraisa Covid-19.
“Šajā kamerā mēs izgatavojam ļoti plānus pārklājumus, kurus gandrīz ar aci nevar redzēt. Tas notiek ar divām ierīcēm. Mēs varam uzklāt vairākus slāņus vienu virs otra. Gala rezultātā iegūstam pārklājumu, kas ir gan antimikrobiāls, gan antivirāls,” rāda un stāsta LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Zubkins.
Plāno kārtiņu laboratorijas vadītājs Juris Purāns stāsta, ka zinātnieku mērķis ir izveidot caurspīdīgu materiālu.
Tad Latvijā radīto jauno pārklājumu, iespējams, nākotnē varētu iestrādāt, piemēram, viedtālruņu ekrānos vai plēvēs, ko uzlīmēt uz telefona.
Pie šī materiāla vīruss nepielips klāt vai, ja arī ja pielips, tas ātri vien tiks dezinficēts.
Viena no pārklājuma sastāvdaļām ir varš. Kamēr nav iegūts patents, pārējo slāņu sastāvu zinātnieki pagaidām neatklāj. Pasaulē ir patentēti aptuveni 400 dažādi vara pārklājumi, taču Latvijas zinātniekiem būs izdevies šādus pārklājumus izveidot caurspīdīgus un nākotnei tie arī būs tādi, kas spēj mainīt krāsu uz tādu, kāda ir nepieciešama.
“Variējot materiālus, mēs iegūstam sinerģiju starp tiem diviem materiāliem, kas daudz efektīvāk darbojas. Tas ir jauns efekts. Salīdzinot ar parastu pārklājumu no vara, mēs redzam, ka viņš ir ļoti, ļoti efektīvs,” skaidro Purāns.
Iespējams, jauno Latvijā radīto materiālu izdosies uzklāt uz līmlentes. Šādā gadījuma to varētu uzlīmēt, piemēram, uz durvju rokturiem. Pētījumi notiek kopā ar vietējiem ražotājiem. Tas nozīmē, līdz ko viss būs gatavs, patentēts un sertificēts, Latvijā būs uzņēmumi, kas varētu uzsākt arī ražošanu.
