Alumīnija industrijā joprojām lieto dažāda veida novecojušas tehnoloģijas, veicot šķidrā metāla maisīšanu un pārsūknēšanu. Lai gan ar metalurģijas rūpnīcām ikdienā saskaras retais, tās saražotos gala produktus, proti, metāla izstrādājumus, mēs ikviens izmantojam ikdienā, piemēram, braucot ar automašīnām vai sabiedrisko transportu.
"Ja mēs iemetam tējā divus cukura gabaliņus, paiet diezgan ilgs laiks, lai cukurs izšķīstu. Ja mēs pielietojam mehānisko maisīšanas metodi ar karoti, tad cukurs izšķīst ievērojami ātrāk. Šī problēma ir arī metalurģijā. Ja tu saliec lielā krāsnī daudz metāla, ir diezgan ilgi jāgaida, lai tas izkustu. Kamēr tu gaidi, tiek tērēta gāze, elektrība, cilvēku laiks. Ir nepieciešams maisīt. Lielā krāsnī ielikt karoti ir izaicinoši un bīstami. Tas arī rada papildu zudumus, jo jāatver krāsns vaļā un karstums tiek zaudēts," stāstīja LU Fizikas institūta zinātnieks Toms Beinerts.
Tieši Latvijā izstrādāta jauna, moderna metode, kā veikt šo procesu citādāk.
"Mēs esam atraduši veidu, kā maisīšanu realizēt bez tieša kontakta, – caur krāsns sienu, pieliekot rotējošo magnētu pie krāsns sienas.
Uzstādījām prototipu alumīnija krāsnij Norvēģijā. Ļoti labi varēja salīdzināt, ka tradicionālā sistēma patērē aptuveni 50 kilovatus, lai maisītu šķidro metālu. Mūsu sistēma patērē 3–3,5 kilovatus elektroenerģijas," norādīja Beinerts.
Latvijā radītā iekārta ir ne vien lētāka ekspluatācijā, bet arī videi krietni draudzīgāka.
"Ieguvums industrijai ir, ka tā spēs ražot metālu efektīvāk, ar zemākām izmaksām. Tas pēc tam atspoguļosies gala produktu cenā. Piemēram, automašīnām, kurās tiek izmantoti ļoti daudz metāla, lidmašīnām," pastāstīja pētnieks.
Pašlaik jau sāktas sarunas ar industriālajiem ražotājiem, kas šādas iekārtas varētu sākt ražot sērijveidā un tirgot uzņēmumiem visā pasaulē. Tas ir tikai dažu gadu jautājums, līdz Latvijā izstrādātās ierīces izmantos daudzas jo daudzas rūpnīcas.