Trīs ekspedīcijas dalībnieki ir ģeologi, kas iepriekš pētījuši ledājus Grenlandē un Islandē. “Protams, iepriekšējās ekspedīcijās ir iekrāta pieredze un ir aptuveni saprotams, kā tas ir – būt uz ledājiem. Taču Antarktīda ir daudzkārt lielāka un apstākļi ir skarbāki. Ja neskaita ukraiņu veidoto zinātnisko bāzi, mēs tur atradīsimies pilnīgā izolācijā no pārējās pasaules,” saka ģeologs Kristaps Lamsters.
Pētnieki zinātniskajā ekspedīcijā, iespējams, atradīsies līdz pat aprīlim.
Lamsters stāsta, ka zinātnieku vidē Antarktīda tiek dēvēta par pasaulē lielāko rezervātu, jo kontinents nevienam nepieder un šobrīd tas veltīts vien zinātniskai izpētei. Tur ir aizliegta derīgo izrakteņu ieguve un jebkādas komercdarbības. Pasaules lielākais ledus apjoms koncentrēts Grenlandes un Antarktīdas ledus vairogos, kam ir būtiska ietekme uz globālo klimatu.
Ģeologs skaidro latviešu pētnieku uzdevumus Antarktīdas ekspedīcijā: “Mēs galvenokārt koncentrēsimies uz Argentīnas arhipelāga salu ledus kupoliem. Tā ir teritorija, kur šādi pētījumi līdz šim nav veikti. Mēs mēģināsim noskaidrot ledus virsmas un zemledāju reljefu, lai saprastu, kādas pārmaiņas tur bijušas klimata izmaiņu dēļ. Un mēs dodamies uz Ukrainai piederošo polārbāzi, un esam ar kolēģiem jau sazinājušies un uz vietas veiksim arī kopīgus pētījumus ar viņu ģeofiziķi.”
Pētnieku ikdiena šajā kontinentā būšot gan fizisks, gan morāls pārbaudījums. Ik dienu latviešu ģeologi ar līdzpaņemtām iekārtām no polārstacijas dosies uz minētajām apkārt esošām salām ar laivu.
Laika apstākļi šobrīd pētnieku galamērķī ir līdzīgi kā Latvijā.
Antarktīdā patlaban ir vasara un temperatūra ir ap nulli, bet tur valda spēcīgi vēji, kas ilgu uzturēšanos ārā var apgrūtināt.
Par pētnieku ikdienas uzturu un darba režīmu stāsta ekspedīcijas ģeologi Māris Krievāns un Jānis Karušs: “Kā jau mēs to parasti darām ekspedīcijās – strādā, kamēr var strādāt, un guļ atlikušajā laikā. Prognozēju, ka šajā ekspedīcijā varbūt 16-17 stundas katru dienu nestrādāsim, ņemot vērā to, ka tur pavadīsim mēnesi, varbūt pat divus. Bet prognozēju, ka
dienā 12 stundas būs absolūtais minimums, ko mēs darbosimies.
Uzņemošā puse interesējās, kādā esam fiziskā formā un kāds veselības stāvoklis. Ņemot vērā, ka mēs līdz šim jau esam četras ekspedīcijas realizējuši un gana daudz komunicējuši ar ukraiņiem, viņi sapratuši, ka mūsu gadījumā tas nav tas, par ko jāuztraucas.”
Tāpat ekspedīcijas dalībnieki ievāks dažādus paraugus, kurus vēlāk pētīs arī mikrobioloģijas zinātnieki, lai noskaidrotu, piemēram, kādi mikroorganismi atrodami ledājā. Savāktos paraugus zinātnieki apstrādās gada laikā pēc ekspedīcijas.
“Antarktīda mums var sniegt daudzas atbildes par to, kā klimats mainījies uz Zemes pēdējo miljons gadu laikā. Tāpat arī Latvijā pirms 14 – 15 tūkstošiem gadu bija ledājs, līdz ar to viss reljefs – augstienes un zemienes – ir tiešas ledāja atstātās pēdas.
Līdz ar to, veicot pētījumus mūsdienu ledājos, mēs iegūstam zināšanas arī par Latviju,” skaidro Lamsters.
Nopietni pētījumi šajā kontinentā sākti tikai pagājušā gadsimta sākumā, un šī būs pirmā latviešu pētnieciskā ekspedīcija uz Antarktīdu. Projektu finansē Latvijas Universitātes fonds, kā arī daļa Eiropas un privātu atbalsta līdzekļu.
