Rīta Panorāma

Intervija ar Tomu Brici

Rīta Panorāma

Intervija ar Mariku Andžāni un Kasparu Ozoliņu

Latvijas zinātnieki izstrādā metodi lētākai OLED ražošanai

Latvijas zinātnieki izstrādā metodi lētākai OLED ekrānu ražošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 9 mēnešiem.

Skārienjutīgo telefonu ekrāni veidoti no OLED, kas nodrošina gaismu un krāsu. Tikmēr televizoru ekrānos pārsvarā izmanto LED apgaismojumu. Pasaulē ir radīti arī pirmie OLED televizori, bet tie ir ļoti dārgi, jo OLED ražošanas izmaksas ir augstas. Tomēr OLED ir nākotnes tehnoloģija, jo tā nodrošinās iespēju ekrānus locīt. Latvijā tiek izstrādātas jaunas metodes, kas ļaus OLED ražošanas izmaksas samazināt vairākas reizes.

OLED (angliski: organic light-emitting diode) iekārtas pēdējos gados iekarojušas lietotāju sirdis. OLED displeji piedāvā neatkārtojamu attēla kvalitāti. OLED pārsvarā izmanto telefona ekrānu ražošanā. Vienkāršiem vārdiem sākot, tās ir ļoti plānas, spīdīgas lampiņas. Tomēr lielus ekrānus šādi izveidot pašlaik ir ļoti dārgi. OLED televizori maksā padsmit tūkstošus eiro, un tikai retais tos var atļauties.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) Kaspars Traskovskis kopā ar kolēģiem Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā pēta vielas, kas elektriskā lauka vai starojuma ietekmē spīd un kas ir piemērotas OLED ražošanai.

“OLED sastāv no vairākiem ļoti plāniem slāņiem, kur viens no slāņiem ir šī viela, kas spīd. Tas ir kaut kādā veidā jāierosina: vai nu elektriski, vai ar citu starojumu. Un tad tā izspīd redzamo gaismu,” skaidro RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors Valdis Kokars.

“Tas, ko mēs cenšamies panākt, ir radīt aktīvās vielas, kas rada gaismu un kas iekārtās integrējamas ar šķīduma apstrādes metodi,” stāsta Traskovskis.

Šī metode ir daudz lētāka OLED ražošanā nekā pašreiz izmantotā. Par to domā zinātnieki visā pasaulē, taču ar to ir gana daudz problēmu.

“Problēma esošajām spīdošajām vielām ir tāda, ka, uznesot tās ar šķīduma metodi, molekulas satuvinās un sāk viena otrai traucēt, līdz ar to spīd daudz sliktāk. Tas, ko mēs esam izdarījuši, mēs molekulas funkcionizējam ar speciālām grupām, kas šo tuvināšanos novērš. Tas, ko mēs atklājām, ka noteiktas grupas spēj mijiedarboties ar molekulu,” atklāj Traskovskis.

Šādā veidā nākotnē, iespējams, varēs ražot daudz lētākus OLED, un tie kļūs par mūsu ikdienu.

“Kādreiz būs tā, ka no šīm aktīvajām vielām uz sienām būs tapetes, kuras, atnākot mājās, mēs ieslēdzam.

Tur strādā televizors, blakus ir dators, un šie ekrāni būs uz šādām sistēmām. Es domāju, tas laiks pienāks ļoti ātri,” saka Kokars.

Šobrīd pētījumi vēl turpinās. Tos pilnveidojot un izstrādājot labāko sistēmu, iespējams, nākotnē visi ekrāni pasaulē tiks ražoti, pateicoties Latvijā izstrādātai metodei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti