Tie labi piekļaujas ķermenim un pakļaujas kustībām. Nevelk elkoņos un ceļgalos un ļauj brīvi pieliekties. Veidojot dizainu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki izpētīja, kādas ir cilvēka darba spējas, strādājot kostīmos, kuros šobrīd ietērpti mediķi, kas cīnās ar Covid-19.
“Secināts, ka cilvēkam zūd pat 10% darba spēju jau 15 minūšu testā, un līdz ar to mēs meklējām iespējas, kā varētu pilnveidot šo tērpu, lai tas būtu ērtāks. Pats pirmais uzdevums, lai vispār būtu ergonomiskāks,” stāstīja RTU asociētā profesore Inga Dāboliņa.
“Šo tērpu piegādē ir tāds īpatnējs likums. Tie tiek piegādāti lieli, ar domu, ka no liela neizkritīs. Taču tas nestrādā, – pamēģiniet uzvilkt milzīga izmēra T kreklu un veikli pakustēties. Kādu pacelt...
T krekls saķeras, un tāpat saķeras šis tērps. Nav iespējams normāli strādāt,” skaidroja Dāboliņa.
Dizains gatavs, bet vēl jāatrod piemērotākais audums, kas aizsargātu gan pret bīstamiem mikrobiem, gan būtu pietiekami gaisa caurlaidīgs. Paraugi šūti no slimnīcās plaši lietota kokvilnas auduma.
“Ja nav [kokvilna], tad personāls jūtas slikti, jāsaka atklāti, ir vairākas sūdzības, ka, tiklīdz tur ir kaut poliestera piejaukums, tērps taustās ass, svīstošāks, sliktāka pašsajūta. Mēs koncentrējamies uz to, ka tas ir kokvilnas tērps,” norādīja Dāboliņa.
Ingas Dāboliņas vadībā izstrādāts arī prototips unikālai aizsargmaskai. Tā testēta Dānijā un uzrāda izcilas īpašības – neuzkrāj izelpoto CO2 un neaizsedz redzes lauku.
“Sertificēta kā respirators, nevis kā šūtā maska. Dāņi ir atzinuši, ka viņi pirmo reizi sertificē šo kā respiratoru, labi redzot, ka tas ir šūts izstrādājums. Tur ir diezgan gudri saliktas ieloces tādā veidā, ka, pirmkārt, ļoti labi atbilstīgs sejai. Ar ļoti labu noplūžu aizturēšanas īpašību,” skaidroja profesore.
RTU un Koksnes ķīmijas institūta zinātnieki vēl strādā pie maskas filtra materiāla ar sēņu hīfu piedevu, kas viegli sadalīsies un nepiesārņos vidi.
“Materiāls, kurš ir fizikālā barjera vīrusam. Kuram ir jābūt sagatavotam tādam, lai šīs šķiedras būtu pietiekoši smalkā tīklā, lai vīruss ceļā caur šķiedru materiālu pagūtu izžūt un nepagūtu iekļūt pie cilvēka. Un otrādāk: ja cilvēks ir inficēts, vīruss pagūtu izžūt, kamēr viņš tiek cauri šim filtram, tiem gaitenīšiem, viņš vienkārši netiek cauri,” atklāja Dāboliņa.
Pavasarī RTU darbu sāks arī pirmā laboratorija, kur testēs individuālos aizsarglīdzekļus, un to vairs nevajadzēs darīt ārzemēs. Laboratorijas izveidei valsts piešķīrusi 2 miljonus eiro. Tas paātrinās arī pētījumu gaitu. Ja pētījumi ritēs tikpat intensīvi kā līdz šim un būs finansējums, tad pirmie komerciālie paraugi ražošanā varētu parādīties pēc pusgada.