Sestā polārā Latvijas zinātnieku ekspedīcija dosies uz Svalbāru, kur ir diezgan fenomenāli ledāji, par kuru uzvedību zinātniekiem vēl nav pilnīgas izpratnes.
Svalbāras pulsējošā ledāja miera periods var ilgt līdz pat 100 un vairāk gadiem un tad sākt ļoti strauji uzvirzīties, t.i., ātrums vienā dienā var sasniegt pat 100 metrus. Latvijas polārpētniekiem būs iespēja pētīt šos ledājus, viņu iekšējo struktūru un tad mēģināt izprast tos klimata pārmaiņu kontekstā.
Šajā ekspedīcijā mēģinās arī atrast piesārņotājus, kas analizēti jau citos pētījumos agrāk.
Atvestie paraugi tiks pētīti ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām, lai, iespējams, saprastu, kā piesārņojums migrējis uz šiem ledājiem, skaidroja zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Ingus Pērkons.
Poļu pētnieki veic pētījumus šajā reģionā jau ilgāku laiku, taču viņiem nav priekšstata par ledāju biezumu un iekšējo struktūru. Mūsu zinātnieku izstrādātais ģeoradars ļauj veikt detālus pētījumus ar augstu precizitāti uz vietas, mērot ledāju struktūru un biezumu.
Islandē ledāji atkāpjas par 200 metriem gadā. Svalbārā ledāji ir īpatnēji, tur ir arī politermāli ledāji, kur šī iekšējā termālā struktūra ir ļoti sarežģīta – pētot šo struktūru, var secināt, kā šie ledāji reaģē uz klimata pārmaiņām. Var būt arī tā, ka tie ne tikai atkāpjas, bet arī nostabilizējas gultnē.
Pati ekspedīcija ilgs 20 dienas, savukārt datu apstrāde un publicēšanās var ilgt līdz pat pusotram gadam.
To intervijā raidījumam ''Rīta Panorāma'' stāstīja ekspedīcijas dalībnieki - Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ģeologi un pētnieki Dr. ģeol. Kristaps Lamsters, Dr. ģeol. Jānis Karušs.
