Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki pašlaik pēta herpes vīrusus un to, kāpēc šie vīrusi var izraisīt ļoti nopietnas veselības problēmas. Herpes vīrusa viens paveidiem ir nepatīkamā aukstuma pumpa. Taču kopumā pasaulē konstatēti deviņi dažādi herpes vīrusi un daļa no tiem ir ļoti bīstami cilvēka veselībai, pat dzīvībai.
"Ar herpes vīrusu mēs izslimojam praktiski visi jau bērnībā. Ne katram cilvēkam šis vīruss kaut ko nodara dzīves laikā. Šis vīruss dzīves laikā ir mūsu ceļa biedrs, bet neko sliktu tas nedara," teica RSU Starpkatedru elektronmikroskopijas laboratorijas vadošā pētniece Sandra Skuja.
Tomēr reizēm vīruss aktivējas un sāk nodarīt bojājumus cilvēka veselībai. RSU zinātnieki pētīja sesto un septīto herpes vīrusu un to, kā tie ietekmē nervu sistēmas slimību attīstību.
Piemēram, hronisks nogurums, arī sāpes muskuļu locītavās var liecināt par herpes vīrusa klātbūtni.
"Pašlaik visi šie slimnieki iet pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārsts nesaprot, kas ar slimnieku notiek, sūta pie neirologa vai psihiatra. Un tā šis nabaga slimnieks ceļo pa riņķi, nevienam nesaprotot, ko ar viņu darīt," teica RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore Modra Murovska.
Pētījumos tika konstatēts, ka septītais herpes vīruss var tik pārmantots no paaudzes paaudzē. Vēl viens no veidiem, kā vīruss nonāk smadzenēs, ir caur elpceļiem. Secināts arī, kurā smadzeņu daļā vīruss darbojas un kā tas iesaistās citu slimību attīstībā.
"Mēs esam tuvāk izpratnei, kā notiek infekcija un kā vīruss iekļūst smadzenēs. Otrkārt, mēs skaidri zinām, ka ir jāseko līdzi vīrusa infekcijai un aktivācijai. Mērķis mums ir atrast objektīvus biomarķierus, lai varētu diagnosticēt šajās slimībās vīrusa klātbūtni un pašu slimību," teica Murovska.
Vēl joprojām nav skaidrības, kāpēc daļai cilvēku herpes vīruss izraisa saslimšanu, bet citiem ne.
Visi pētījumi, kuros iesaistīti arī Latvijas zinātnieki, notiek daudzās Eiropas valstīs, sadarbojoties visdažādākajiem speciālistiem.
"Tas patiešām ir komandas darbs, kur katra komanda nāk ar savām prasmēm, zināšanām. Tikai tādā sadarbībā var iegūt nozīmīgu rezultātu," sacīja RSU profesore Valērija Groma.
Pētnieki cer, ka divu gadu laikā tiks izstrādātas precīzas vadlīnijas, kā ārstiem šīs saslimšanas diagnosticēt, lai tās laikus varētu sākt ārstēt.
