Ir pagājuši 10 gadi, kopš tika atrasta Higsa bozona daļiņa, un 14 gadi, kopš pirmo reizi iedarbināts lielais hadronu paātrinātājs. Šo gadu laikā CERN kodolizpētes centrs Šveicē kļuvis par laboratoriju neskaitāmiem fizikas eksperimentiem, kuru mērķis ir meklēt atbildes uz pašiem fundamentālākajiem mūsu eksistences jautājumiem.
Pirms mēneša lielais hadronu paātrinātājs sāka savu trešo skrējienu jeb datu ievākšanas periodu. Pirmo reizi paātrinātājs iedarbināts, Latvijai esot pilntiesīgai CERN dalībvalstij.
"Uz pāris gadiem paātrinātāja sistēma un eksperimenti bija izslēgti, un nevis tāpēc, ka mums negribas tos darbināt, bet tāpēc, ka visam, ko darbinām, kādreiz vajag tikt uzlabotam, salabotam. Tas bija tas, kas notika pēdējos pāris gadus," norādīja Dreimanis.
"Šobrīd mēs uzsākam trešo datu vākšanas periodu ar domu ievākt aptuveni pusotru līdz divas reizes vairāk datu kā pirmajā un otrajā reizē kopā.
Optimizējot paātrinātāja darbības parametrus, šis paātrinātājs var eksperimentiem nogādāt vairāk un vairāk sadursmes, un vairāk sadursmes nozīmē vairāk datu. Vairāk datu nozīmē precīzākus mērījumus," viņš skaidroja.
Latvijai kā CERN dalībvalstij šoreiz ir iespēja būt pavisam tuvu klāt zinātnes atklājumu procesā, daudz plašākas iespējas iesaistīties paātrinātāja darbā, uzsvēra fiziķis.
"Mēs paši gluži nevaram atnākt un noteikt, – tagad mēs darīsim tā vai šitā. To nosaka fizikas koordinācijas komanda, bet šīs komandas darbā var iesaistīties pilnīgi visi pētnieki, kas ir eksperimentā, un ar pietiekoši labu pamatojumu teikt, ka mēs gribam veikt šāda tipa datu ievākšanu vai tādu," viņš skaidroja.
Runājot par to, ko fiziķi šajā trešajā datu ievākšanas periodā cer atklāt, Dreimanis skaidroja, ka lielais mērķis daļiņu fizikā vienmēr ir atbildēt uz fundamentāliem jautājumiem par to, kāpēc Visums strādā tā, kā tas strādā.
"Mēs runājam tiešām par teorijas izveidi, kura pilnībā apraksta visu mūsu Visuma fundamentālo uzbūvi un tā likumus. Līdz tam ir jāstrādā ilgi un dikti, un vai mēs kādreiz sasniegsim to tiešām līdz galam, tas drīzāk ir filozofisks jautājums nekā fizika," viņš norādīja.
"Tas, ko mēs gribam izdarīt tieši ar šī datu vākšanas perioda datiem, ir precīzāk aprakstīt jau atrastās daļiņas. Protams, mēs katru dienu ceram, ka uzradīsies kāda jauna daļiņa, bet tas nav primārais mērķis.
Tas būtu saldais ēdiens, bet šobrīd mēs mērķējam uz to, ka mēs savāksim vairāk datu, labāku statistisko precizitāti, kas ļaus aprakstīt to pašu Higsa bozonu," skaidroja Dreimanis.
Viņš atzina, ka pēdējā desmitgade fizikas pētniekiem aizritējusi nedaudz saldsērīgā noskaņojumā, jo ir skaidrs, ka Higsa bozona atklāšana vēsturē ieies kā lielākais šī gadsimta sasniegums.
"Higsa atklājums jeb šīs daļiņas pierādīšana joprojām ir un, visticamāk, paliks šī gadsimta lielākais zinātnes atklājums. Ja mēs atradīsim ārpuszemes dzīvību, tad tas būs lielāks, bet citādi tas ir lielākais zinātnes atklājums. Šo 10 gadu laikā runāšana par Higsu, Higsa analīzes, dažādi mērījumi ir kļuvuši par rutīnu, līdz ar to tas šķiet mazāk nozīmīgi, nekā tas ir," skaidroja fiziķis.
Vienlaikus viņš norādīja, ka nemitīgi tiek strādāts ne tikai pie jau esošo daļiņu padziļinātākas izpētes, bet atsevišķs cilvēku kopums velta savu darbu jauniem atklājumiem. Lai gan fundamentāli nekas nav mainījies, ir manītas nelielas norādes jauniem potenciāliem atklājumiem.
KONTEKSTS:
CERN ir Eiropas zinātniska organizācija, kas nodarbojas ar fundamentālās fizikas pētījumiem un ļoti plaša spektra tehnoloģiju izstrādi.
Lai Latvija varētu kļūt par asociēto dalībvalsti, CERN piecu gadu griezumā vērtēja Latvijas izaugsmi augstas enerģijas fizikas jomā atbilstoši vairākiem kritērijiem, kā arī valsts potenciālu īstermiņā un ilgtermiņā. Pārliecinoties par Latvijas gatavību pievienoties CERN, 2020. gada decembrī CERN padome nolēma uzsākt sarunas ar Latviju par asociācijas līgumu.
2021. gada 14. aprīlī tika parakstīts līgums par Latvijas pievienošanos CERN asociētās dalībvalsts statusā, savukārt 27. maijā šo līgumu ratificēja Saeima.
Savukārt Lielais hadronu paātrinātājs ir aplis, kas pildīts ar pasaulē sarežģītākajām tehnoloģijām un materiāliem, lai tikai piešķirtu mazām daļiņām teju vai gaismas ātrumu un radītu to sadursmi.
Tām saduroties, pētnieki veic visdažādākos mērījumus, analizē to trajektorijas, enerģiju un daudz ko citu un mēģina saprast, kā uzvedusies matērija tās rašanās sākuma stadijā.
