Cilvēcei ir ļoti paveicies, ka Covid-19 vakcīnas izstrādātas tik ātri, sacīja Kloviņš.
Pētnieks skaidroja, kā bija iespējams tik ātri izstrādāt drošu vakcīnu: “Drošumu nosaka eksperimenti, kas parāda, cik tas ir droši. Bet ātrums ir, pateicoties tam, ka tā laikam tomēr ir pirmā vakcīna, kurā tiek izmantots pliks gēns, kas ietērpts nelielā tauku bumbiņā.”
Turklāt vakcīna pret Covid-19 esot daudz drošāka nekā citas metodes. “Tur ir ļoti maz imunogēna faktoru. Tas pats gēns pēc būtības… Mums asinīs peld ļoti daudz tādu nukleīnskābju variantiņu. Tas pats par sevi nav bīstamība organismam. Šajā gadījumā tas pat nav ne vīruss, ne vīrusa proteīns vai kaut kāds piesārņojums, kas var rasties šīs vielas sintēzē. Tā ir salīdzinoši tīra viela, kas mums organismā jau eksistē. Līdz ar to nav bīstami,” skaidroja Kloviņš.
Nevakcinēties ir daudz bīstamāk, nekā saņemt vakcīnu. “Tas tā kā nokāpt no ietves uz braucamās daļas un iet pa turieni tālāk. Tieši tāda ir atšķirība. Risks saslimt un nomirt ar Covid-19 ir daudz, daudz lielāks nekā tad, ja pat ir neliels risks blakusefektiem vakcīnai,” norādīja Kloviņš.
Taču lielais izaicinājums ir tas, lai vakcīna ir efektīva. Pētījumi gan parāda, ka tas darbojas.
Vienlaikus viņš atzina, ka uz vienu vakcīnu nevar cerēt kā uz “pestīšanu”. Tāpēc ir svarīgs monitorings, un būtu jāpēta gadījumi, kad vakcīna neiedarbojas.
Ja Covid-19 mutācijas ir tajā vīrusa daļā, uz kuru mērķēta vakcīna, tad nevar izslēgt nepieciešamību pēc jaunām vakcīnām. “Neviens to nevarēs pateikt, kamēr to eksperimentāli nevarēs pierādīt. Domāju – ļoti labi vakcīnas izstrādātājiem zināma pašreizējā situācija,” sacīja Kloviņš.
Vai Covid-19 vakcīnu var nākties pielāgot katru gadu? “Gluži gripas variants tas nevarētu būt. Jo tomēr gripas gadījumā mēs runājam par daudziem dažādiem vīrusiem. Vienu gadu viena tipa, otru gadu otra tipa vīruss. Šis [Covid-19] tomēr pamatā ir viens vīruss. (..) Bet tas lielais nezināmais, cik ilga un noturīga būs imunitāte,” skaidroja pētnieks.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienība jau ir noslēgusi vienošanās ar kompānijām "Moderna", "Pfizer" un "BioNTech", "AstraZeneca", "Sanofi-GSK", "Janssen Pharmaceutica" un "CureVac" par to Covid-19 vakcīnu iegādi, kad tās būs pieejamas. Tādējādi ES cer nodrošināt visiem ES pilsoņiem iespēju galu galā vakcinēties pret jauno koronavīrusu.
Eiropas Komisija (EK) pirmdien apstiprināja farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai tuvākajās dienās.
Gaidot Covid-19 vakcīnas, izstrādāts vakcinēšanas plāns, lai vakcīnu saņemšanas brīdī varētu sākt vakcinēt prioritārās grupas pret Covid-19. Latvijā vakcinēšanu plāno sākt 28. decembrī. Iepirkumā par vakcīnu pret Covid-19 izvadāšanu uzvarējusi AS "Recipe Plus". Pašlaik līgums ir slēgšanas stadijā, tāpēc vēl nav iespējams atklāt līgumcenu.
