Savulaik Rīgā, pie Ziepniekkalna, astoņdesmito gadu beigās tika uzbūvēta robotu rūpnīca, kura pārstāja strādāt, sabrūkot Padomju Savienībai. Mūsdienās tās vietā taps veikals. Taču roboti nekur nepazuda. Šobrīd bez tiem ir grūti iedomāties, piemēram, pārtikas ražošanas industriju. Vēl pirms desmit gadiem pasaulē ik gadu iegādāti vidēji 150 000 roboti, bet šobrīd šis skaitlis sasniedzis jau 450 000. Tiek lēsts, ka Latvijā šobrīd atrodas aptuveni 150 roboti.
Viens no tiem ir “Delta” robots, bez kura palīdzības, iespējams, veikalā nemaz nevarētu iegādāties čipsus. “Šie ir pakošanas roboti. Tie liek no slīdošas lentas čipsu pakas kastēs. Pašlaik čipsi tiek iefasēti jau gatavā pakā. Paka pa lentu jau slīd, un “Delta” robots atpazīst konkrētu lokācijas vietu pakai un ieliek to kastē,” stāsta "Orkla Latvija" valdes loceklis Henrijs Fogels.
Māca robotu mācīties
Ar katru brīdi roboti visā pasaulē kļūst arvien gudrāki. Pie tā aktīvi strādā arī Latvijas zinātnieki. Par to stāsta Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais direktors Modris Greitāns: “Esam iegādājušies manipulatoru, kas veiksmīgi spēj atkārtot iepriekš zināmas, monotonas kustības.
Mēs mēģinām to padarīt gudrāku, lai tas spēj aizstāt ne tikai vienkārša cilvēka darbu, bet lai spēj aizstāt cilvēku, kurš domā, kā rīkoties nestandarta situācijās.”
Un šajā brīdī sākas stāsts par mākslīgo intelektu. “Izskatās pavisam vienkārši: paņem vienu kārbiņu, paņem plastmasas tūbiņu un ieliek kastītē. Cilvēkam šis uzdevums ir vienkāršs, bet robotam tas nav nemaz tik vienkārši. Šim robotam mēs piešķiram spēju domāt, spēju atpazīt objektus, spēju izvairīties no kastes,” skaidro Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais asistents Jānis Ārents.
Domāšanas spējas piešķiršana nebūt nav vienkāršs process. Šajā brīdī ir kopā jāsaslēdz vairākas, ja tā var teikt, robota maņas, un tām jādarbojas vienotā sistēmā. “Mēs izmantojam īpašas kameras, kas iegūst ne tikai divu dimensiju attēlu, bet, kas iegūst trīsdimensionālu informāciju, kas ļauj noteikt, kur precīzi objekts atrodas telpā,” stāsta Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Ričards Cacurs.
“Piešķīrām šim robotam mākslīgo intelektu ar datorredzes palīdzību.
Mums ir kamera, kas skatās uz kaudzi ar objektiem, un no tā, ko robots redz, tam ir jāpieņem lēmums, ko paņemt no šīs kaudzes,” stāsta Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Roberts Kadiķis.
Lai tas varētu notikt, Elektronikas un datorzinātņu institūta speciālisti izstrādājušu savu programmatūru, kas pati mācās atpazīt objektus un mācību procesa laikā automātiski ģenerē dažādas situācijas, lai varētu mācīties vēl efektīvāk. Tas nozīmē, ka, nonākot šādiem robotiem rūpnīcās, tie varēs ļoti ātri iemācīties veikt konkrētajā ražošanas procesā noteiktos uzdevumus, nevis tikai vienu konkrētu funkciju. Krietni lielāki šāda tipa roboti varētu pacelt arī ledusskapjus vai automašīnas.
“Var noderēt, veicot kvalitātes pārbaudes: kontrolēt, vai pareizi etiķete uzdrukāta, vai nav šķībi. Šķirot augstākas kvalitātes preces no vidējas un zemākas kvalitātes precēm. Ja stāvēs vienā kastē tomāti, tad robots atšķirs, kurš lielāks, kurš mazāks, kurš zaļāks vai sarkanāks,” stāsta Modris Greitāns.
Šāda tipa roboti būs arī drošāki, jo tie nevarēs savainot cilvēku gadījumā, ja tas nejauši nokļūs robota darbības zonā.
Cilvēkveidīgs robots Rīgā
Tikmēr otrā Rīgas krastā uz Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) nupat kā atceļojis cilvēkveidīgā tipa robots. Baltijā šobrīd tas ir vienīgais šāds eksemplārs.
“Tas nav gluži robokops. Tas ir robots “Baxter”, ko nesen esam iegādājušies studiju programmu pilnveides ietvaros. Šis ir paredzēts pārsvarā apmācībām, pētniecībai, zināmā mērā automātikas pamatu apgūšanai,” stāsta RTU profesors Agris Ņikitenko.
Nākotnē Rīgas Tehniskās universitātēs speciālisti plāno šo robotu padarīt “gudrāku”. Pagaidām tas spēj veikt salīdzinoši vienkāršas funkcijas. “Vistuvākajā nākotnē es sagaidu, ka tādas profesijas kā preču salicējs plauktos veikalā noteikti vairs nebūs vajadzīgas. To noteikti darīs roboti. Lokālas loģistikas organizētāji būs roboti. Telpu uzkopšanu un āra teritoriju uzkopšanu veiks roboti. Taksometru vadīšana pilsētā, sabiedriskā transporta vadīšana pilsētā noteikti vairs nebūs cilvēku priekšrocība, to noteikti darīs roboti,” saka Ņikitenko.
Arī čipsu ražošana nākotnē kļūs arvien robotizētāka, kas nozīmē arī lētāka un ne tik atkarīga no darbaspēka trūkuma.
