Ne visās profesijās ir iespējams nodrošināt darbu attālināti, taču šobrīd no mājām strādā aptuveni 40%, pastāstīja Vanadziņš. Šo daļu cilvēku apkalpo viena ceturtā daļa citu, kuri nodrošina transportu, ēdināšanu, uzkopšanu un citus pakalpojumus, pēc kuriem tagad pieprasījums strauji sarūk.
"Tā ir globālā problēma, ko darīt ar tiem cilvēkiem, jo viņi jau līdz šim pamatā gadījumu ir bijuši mazāk atalgoti, ar grūtākiem darba apstākļiem. Tur būs liela sociālekonomiska globāla problēma.
"Baltajām apkaklītēm” faktiski kļūs labāk, ja viņi sakārtos savus mājas birojus un apgūs mākslīgo intelektu un visas virtuālās iespējas. Viņiem viss būs kārtībā, viņi būs ieguvēji. Bet par lielu daļu cilvēku mēs ļoti nepelnīti aizmirstam,"
uz plaisu starp tiem, kas var strādāt attālināti un kuru darba specifika to nepieļauj, norādīja RSU asociētais profesors.
Attīstītās pasaules problēma - vientulība
Virtuālā darba vide un darbavietas vizualizācija nav nekas jauns, jo, piemēram, tā tiek masveidā lietota universitātēs Latvijā un ārzemēs. Ir pieejami dažādi rīki, kuri to ļauj darīt.
Tiesa, pētījuma “Dzīve ar Covid-19”, ko īsteno Rīgas Stradiņa universitātē, piesaistot pētniekus no citām augstskolām, rezultāti atklāja, ka vismaz trešdaļai cilvēku, kuri strādā attālināti, darba apstākļi ir slikti, kas atstāj ietekmi uz veselību. Ap 60 līdz 80% cilvēku, kas var strādāt attālināti, vēlētos atgriezties hibrīdrežīmā – pamatā strādāt no mājām un reizēm doties uz darbu, ar pētījuma rezultātiem dalījās Vanadziņš.
Profesors atgādināja, ka jau pirms apmēram 20 gadiem bija globāls mēģinājums pāriet uz attālināto darbu, taču tas neizdevās, jo, pirmkārt, trūkst socializācijas, kas ir viena no lielākajām vērtībām darbam klātienē, otrkārt, cilvēki jūtas vientuļi: “Tā ir globāla problēma pēdējos piecos desmit gados, ka vientulība kļūs par attīstītās pasaules ļoti būtisku problēmu.”
Šīs izmaiņas ietekmēs nekustamos īpašumus, jo cilvēki vairāk pārcelsies uz reģioniem, kā arī, projektējot jaunbūves, tajās arvien biežāk paredzēs mājas biroju, jo daļa cilvēku strādās no mājām, iezīmēja Vanadziņš. Virtuālā realitāte, protams, nav realizējama arī bez ātra un stabila interneta.
Kontrolēt rezultātu, nevis izpildes laiku
Profesors atklāja, ka veidam, kā tiek uzskaitīts un kontrolēts darbs, būtu jāmainās. “Pašlaik Eiropas Komisijā aktīvi tiek virzīta direktīva par tiesībām atslēgties no darba, bet atcerēsimies, ka tas, kas principiāli mainīsies, droši vien būs darba laiks,” norādīja Vanadziņš.
Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns Agris Ņikitenko piekrita, ka darba process kļūs daudz elastīgāks, taču jēgpilnāk ir kontrolēt rezultātu, nevis izpildes laiku.
Netrūkst arī diskusiju par to, kā organizēt, vadīt un uzraudzīt attālinātu darbu.
Ja iepriekš, meklējot vadītāju, svarīgs nosacījums bija viņa tehniskās zināšanas, tad tagad tendence mainījusies – nepieciešams sociāli empātisks menedžeris, kurš saprot psiholoģiju, norādīja Ivars Vanadziņš.
Tehniskās lietas labāk var kontrolēt mākslīgais intelekts.
Pētījumā “Dzīve ar Covid-19” atklājās, ka nodarbinātie jūt, ka priekšnieki neprot pareizi vadīt darbu šādā formātā. Šīs pārmaiņas pastiprina jau esošo problēmu, kas ir bijusi darba vidē vai darbinieku savstarpējās attiecībās. Ja kolektīvs veidots uz uzticības pilnām attiecībām, tas nav jākontrolē, sacīja Vanadziņš.
