Nelielā rūkoņa gaisā pārsteidz vairs tikai reto. Droni ir kļuvuši par ikdienu. Tie tiek izmantoti, piemēram, Rīgas ostas teritorijā, lai noteiktu piesārņojuma atrašanās vietu, vai mežos ugunsdzēsības un glābšanas darbos. Tomēr pašlaik ne Latvijā, ne pasaulē nav noteikumu, kas regulētu dronu satiksmi. Tādējādi tie var radīt sadursmes un nokrišanas draudus.
"Šobrīd to aviācijā kontrolē gaisa satiksmes torņi. Droniem šī tehnoloģija nav iespējama, jo viņu skaits būs pārmērīgi liels un komunikācija, mutiskā vai datos, kuru koriģē cilvēks, fiziski nebūs iespējama. Tāpēc nepieciešams kaut kas automātisks. Šobrīd risinājuma pasaulē nav," skaidroja Rūdolfs Rumba, kurš ir viens no diviem pirmajiem industriālajiem doktorantiem.
"Mans pētījums ir metode, kā droni savā starpā sazinās. Un metode ir principā satiksmes noteikumi," skaidroja Rumba.
Jaunais zinātnieks izstrādās sistēmu, kā droniem nesadurties, paredzot, kurš mazais lidaparāts paceļas pirmais, vai tieši otrādi – uzgaida, kamēr paceļas kāds cits. Tas svarīgi arī ārkārtas situācijās.
"Sistēma paredzēta tādā veidā, ka, glābšanas helikopteram paceļoties, visi apkārt esošie mazie, nesvarīgie droni tiek nosēdināti," skaidroja zinātnieks.
Rīgas Tehniskajā universitātē norādīja – bieži vien doktora darbi tiek izstrādāti par teorētiskām tēmām, tikmēr industrijā trūkst izglītotu speciālistu, kas radītu produktus ar augstu pievienoto vērtību.
"Šeit uzmanības centrā ir varbūt ne tik daudz tā tehnoloģija. Centrā ir šis doktorants. Tas ir pats svarīgākais. Viņš izstrādās vienu tehnoloģiju sadarbībā ar industriju, bet viņš strādās vēl 50 gadus un radīs vēl 100 un vienu tehnoloģiju," stāstīja universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.
"Sadarbojoties ar zinātniekiem, mums ir iespēja radīt produktu ne tikai teorētiski, bet praktiski lietojamu produktu, kas ievērojami palielinās Latvijas un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, produktivitāti un ietekmi pasaulē," sacīja LMT prezidents Juris Binde.
Rīgas Tehniskā universitāte cer, ka turpmāko piecu gadu laikā "Industriālā doktoranta" programmas ietvaros darbu arī citos Latvijas uzņēmumos sāks 5 līdz 10 jaunie zinātnieki.
